Galicijas balvu šogad saņēmis žurnālistu konsorcijs par migrantu kuģa avārijas izmeklēšanu Grieķijā

Dafnes Karuanas Galicijas balvu saņēmis Grieķijas, Vācijas un Lielbritānijas žurnālistu konsorcijs, kas izmeklēja kuģa avāriju, kurā pie Grieķijas krastiem gāja bojā vairāk nekā 600 migrantu, informēja Eiropas Parlamenta (EP) preses sekretārs Latvijā Jānis Krastiņš.

Grieķijas pētnieciskās žurnālistikas aģentūra "Solomon" sadarbībā ar aģentūru "Forensis", Vācijas sabiedriskās raidorganizācijas "ARD" reportieru grupu "StrgF" un britu laikrakstu "The Guardian" izmeklēja nesenā vēsturē nāvējošāko migrantu kuģa avāriju un atklāja, ka to izraisījušas Grieķijas krasta apsardzes veiktās darbības. Izmeklētāji arī atklāja informācijas neatbilstības Grieķijas iestāžu oficiālajos pārskatos.

Balvas pasniegšanas ceremonijā piedalījās EP priekšsēdētāja Roberta Metsola, par balvu atbildīgā priekšsēdētājas vietniece Pina Pičerno un Berlīnes Preses kluba prezidente Juliāne Hīlšere, kura pārstāvēja Eiropas neatkarīgās žūrijas 28 locekļus. Ceremonija norisinājās EP, Strasbūrā, Dafnes Karuanas Galicijas vārdā nosauktajā preses telpā.

No 3. maija līdz 31. jūlijam savus darbus žūrijai iesniedza vairāk nekā 700 žurnālistu no 27 Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm. Uz balvu kandidēja 12 žūrijas atlasīti žurnālistikas darbi.

Izmeklēšana padziļināti pievērsās notikumiem, kas saistīti ar zvejas kuģa "Adriana" nogrimšanu šā gada 14. jūnijā aptuveni 50 jūras jūdžu attālumā no Grieķijas dienvidrietumu pilsētas Pilas.

Katastrofā gāja bojā vairāk nekā 600 migrantu, kuri šajā bīstamajā ceļā no Lībijas krastiem bija devušies vairākas dienas iepriekš.

Tika intervēti vairāk nekā 20 izdzīvojušie un caurskatīti tiesas dokumenti un krasta apsardzes materiāli. Secinājumos ir izklāstītas neizmantotās glābšanas iespējas un ignorētie palīdzības piedāvājumi, savukārt izdzīvojušo liecības liek domāt, ka kuģa nogrimšanu izraisīja Grieķijas krasta apsardzes mēģinājumi kuģi vilkt. Grieķijas krasta apsardze kuģa vilkšanas mēģinājumus noliedza.

Nakts notikumu gaitu simulēja "Forensis", izmantojot interaktīvu kuģa 3D modeli. Šim nolūkam palīgā tika ņemti krasta apsardzes žurnāla dati un krasta apsardzes kapteiņa liecības, lidojumu trajektorijas, jūras satiksmes dati, satelītattēli, tuvumā esošo kuģu videomateriāli un citi avoti.

Galicijas vārdā nosauktā balva tika izveidota 2019. gada decembrī ar EP Prezidija lēmumu, tā godinot maltiešu pētnieciskās žurnālistes un blogeres, korupcijas apkarošanas aktīvistes Galicijas piemiņu. Galicija gāja bojā 2017. gadā, eksplodējot viņas automašīnā ievietotam spridzeklim.

Balvu pasniedz ik gadu Galicijas slepkavības gadadienā.

To piešķir par izcilu veikumu žurnālistikā, kas veicina vai aizstāv ES pamatvērtības: cilvēka cieņu, brīvību, demokrātiju, vienlīdzību, tiesiskumu un cilvēktiesības.

Lai piedalītos konkursā, jāiesniedz padziļināta tvēruma pētnieciskās žurnālistikas darbi, kas publicēti vai pārraidīti medijos kādā no 27 ES dalībvalstīm. Balvas mērķis ir atbalstīt profesionālos žurnālistus, kuri ar savu darbu palīdz aizsargāt brīvību, vienlīdzību un iespējas, un akcentēt profesionālās žurnālistikas nozīmi šajā svarīgajā cīņā.

Darbus vērtē neatkarīga žūrija, kuras sastāvā darbojas preses un pilsoniskās sabiedrības pārstāvji no visām 27 ES dalībvalstīm, kā arī Starptautiskās Žurnālistu federācijas pārstāvis. Gan pats balvas piešķiršanas fakts, gan tās vērtība naudas izteiksmē - 20 000 eiro - liecina par EP atbalstu pētnieciskajai žurnālistikai un brīvai presei.

2021. gada oktobrī Galicijas balvu piešķīra žurnālistiem, kas darbojās konsorcija "Forbidden Stories" koordinētajā projektā "Pegasus". Savukārt 2022. gada oktobrī šo balvu saņēma "Découpages" un "Arte GEIE" kopražojuma dokumentālā filma par Krievijas ietekmi Āfrikā.

Galicija bija maltiešu žurnāliste, blogere un korupcijas novēršanas un apkarošanas aktīviste, kas padziļināti pētīja korupciju, naudas atmazgāšanu, organizēto noziedzību, pilsonības tirgošanu un Maltas valdības saikni ar "Panamas dokumentiem".

Vispirms notika mēģinājumi žurnālisti iebiedēt, un viņai tika izteikti draudi. 2017. gada 16. oktobrī Galicija gāja bojā, eksplodējot viņas automašīnā ievietotam spridzeklim. Sabiedrība aktīvi protestēja pret varas iestāžu nespēju atklāt žurnālistes slepkavību, tāpēc no amata bija spiests atkāpties toreizējais Maltas premjerministrs Džozefs Muskats. 2019. gada decembrī EP deputāti, kritizējot nerezultatīvo izmeklēšanu, aicināja Eiropas Komisiju rīkoties.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti