Pirms četriem gadiem vēlēšanās uzvarēja partija "Jaunā demokrātija" ar pašreizējo premjerministru Kirjaku Micotaki priekšgalā. Arī šoreiz aptaujas liecina, ka "Jaunā demokrātija" varētu saņemt vislielāko vēlētāju atbalstu, taču ne pietiekamu, lai partija iegūtu absolūto vairākumu 300 deputātu lielajā likumdevējā. Tas nozīmē, ka var būt nepieciešams veidot koalīcijas valdību, kas nav ierasta prakse Grieķijas politikā.
Šajās vēlēšanās dominējošais jautājums ir ekonomika, ko pēdējos gados ir izdevies stabilizēt. Bezdarbs un inflācija samazinās, bet pērn Grieķijas iekšzemes kopprodukts pieauga par 5,9%, lielā mērā pateicoties tūrisma nozares uzplaukumam pēc Covid-19 pandēmijas.
Premjers Micotakis priekšvēlēšanu kampaņas laikā aicināja pilsoņus balsot par "Jauno demokrātiju", lai valsts varētu saglabāt grūtā darbā sasniegto ekonomisko stabilitāti.
"Svētdien notiekošajās vēlēšanās mums būs jāatbild uz šādu jautājumu: vai mēs vēlamies stabilitāti vai neprognozējamas pārmaiņas? Īsāk sakot, vai mēs dodam priekšroku "Jaunās demokrātijas" valdībai un premjerministram Micotakim vai "Syriza" valdībai un premjerministram Cipram? Tagad izvēle ir jūsu rokās," sacīja Micotakis.
Savukārt lielākās opozīcijas partijas "Syriza" līderis Aleksis Ciprs ir norādījis uz to, ka joprojām miljoniem grieķu saņem mazu atalgojumu vai iztiek no bezdarbnieku pabalstiem, tāpēc viņi neizjūt pašreizējās valdības sludināto ekonomisko stabilitāti. Ciprs paziņoja, ka pēc šodienas balsojuma Grieķijā sāksies jauni laiki.
"Svētdien Grieķija pāršķirs jaunu lappusi, svētdien mēs pieliksim treknu punktu šim netaisnības, piedauzības un nevienlīdzības režīmam. Godīgi un ar atvērtu sirdi mēs lūdzam Grieķijas iedzīvotājiem nevis otru iespēju valdīt, bet gan pirmo iespēju valdīt, pamatojoties uz mūsu programmu, pamatojoties uz to, ko mēs gribam, nevis paklausot tiem, kas mums uzspieda savu politiku," paziņoja Ciprs.
Ciprs Grieķiju vadīja laikā no 2015. līdz 2019. gadam, kad valstij nācās ievērot stingrus taupības pasākumus un veikt nepopulāras reformas, kuras pieprasīja starptautiskie aizdevēji. Valdīšana laikā Ciprs kritizēja Eiropas Savienības ieviestās sankcijas pret Krieviju pēc Krimas aneksijas.
Pēc Krievijas pilna apmēra iebrukuma Ukrainā Ciprs ir kritizējis Kremļa rīcību, bet uzskata, ka pašreizējā Grieķijas valdība rīkojās neapdomīgi, nosūtot ieročus Ukrainai.
Visticamāk, ka pēc vēlēšanām uzvarējušajai partijai nāksies meklēt potenciālo koalīcijas partneri. Pirmā izvēle varētu būt Sociālistu partija, kurai aptaujas sola trešo lielāko vēlētāju atbalstu. Taču sociālistu līderis Niks Andrulakis ir paziņojis, ka atbalstīs tikai tādu valdību, ko nevadīs Micotakis vai Ciprs.
Ja partijas nespēs vienoties par koalīciju, tad jūlijā var nākties rīkot vēlēšanu otro kārtu.
