Ukraina aizvien ir šo sanāksmju darba kārtībā un tas nav izņēmums arī šoreiz. Tiesa, jautājumā par Krievijas karu Ukrainā nekādu vienotību šo divdesmit valstu pulciņā saskatīt nevar. Te pārstāvēta arī Krievija.
Saprotams, ka vienotas šajā grupā ir Rietumvalstis, taču arī iepriekšējā sanāksmē septembrī Indijā, neraugoties uz Rietumvalstu mudinājumu G20 grupai nosodīt Krievijas atkārtoto iebrukumu, sanāksme beidzās ar vāju paziņojumu, kurā tika nosodīta spēka lietošana, bet Krieviju tā arī skaidri nepiesauca.
Šoreiz, visticamāk, iztiks bez spēcīgiem paziņojumiem un, iespējams, tāda kopīga noslēguma paziņojuma nebūs vispār, jo izskanējis ierosinājums par tādu vienoties tikai lielajās, nevis ministru sanāksmēs.
Brazīlijā ierodas gan ASV valsts sekretārs Entonijs Blinkens, gan Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs, taču abu diplomātu tikšanās aci pret aci šķiet maz ticama. Pēdējo reizi tāda notika G20 sanāksmē Indijā pērn martā.
Brazīlijā nebūs klāt arī Ķīnas ārlietu ministrs Vans Ji. Eiropa uz Pekinu liek cerības, par tās iespējām pozitīvi ietekmēt karu Ukrainā, proti, pārliecinot Krieviju par nepieciešamību to izbeigt.
Taču arvien vairāk šķiet, ka Ķīna šo lomu nespēlē un arī nespēlēs. Pēc Ķīnas diplomāta uzstāšanās Minhenes drošības konferencē, eiropiešiem palika rūgta pēcgarša, jo nekādu konkrētību viņa uzrunā par Ukrainu saklausīt nevarēja.
Attiecības starp Eiropu un Ķīnu saglabājas saspīlētas, jo Eiropa ir likusi noprast, ka tā nenodalīs aizsardzības un tirdzniecības jautājumus. Brisele arī apsver jaunus ierobežojumus trim Ķīnas firmām, kuras, pēc tās domām, palīdz Krievijai karā Ukrainā.
Otrs svarīgais jautājums šajā samitā ir karš Gazas joslā, taču arī te vienoties par kopīgu nostāju, visticamāk, būs grūti. Un tam ir vairāki iemesli.
Brazīlijas prezidents Luiss Inasiu Lula da Silva vēl pirms plānotās tikšanās sacēla diplomātisko vētru ar saviem izteikumiem, apsūdzot Izraēlu genocīdā un salīdzinot tās militāro kampaņu Gazas joslā ar holokaustu.
Vēl viens iemesls ir Izraēlas spītīgā nostāja par ofensīvas īstenošanu Gazas joslas dienvidu pilsētā Rafāhā.
Vēl arī pirms sanāksmes Amerikas Savienotās Valstis ANO Drošības padomē nobloķēja rezolūciju, kurā tika aicināts nekavējoties pārtraukt karadarbību Gazas joslā. Rezolūcijas projektam bija daudz atbalstītāju - to atbalstīja 13 no 15 ANO Drošības padomes dalībvalstīm, bet Lielbritānija no balsošanas atturējās.
ASV paziņoja, ka vēlējās novērst balsojumu, lai neapdraudētu sarunas starp Izraēlu un teroristu grupējumu "Hamās". Izraēla, protams, bija ASV pusē.
"Šai Padomei politika ir jānoliek malā sava mandāta dēļ. Pamiers, kas ļauj "Hamās" palikt pie varas, nozīmē nāvi un iznīcību. Un koncentrēšanās tikai uz Gazu, skatoties prom no terora agresijas visā reģionā, novedīs pie tādas nākotnes, kādu neviens no mums nemeklē. Drošības padomei ir jāpilda savs mandāts. Tai ir jānostājas Izraēlas pusē pret ļaunuma spēkiem, un tai jāieskatās realitātei acīs," sacīja Izraēlas vēstnieks ANO Gilads Erdans.
Izraēlas un ASV nostāja lielāko daļu valstu gan nepārliecināja. Veto nosodījusi, piemēram, Ķīna, norādot, ka šāds solis raidījis nepareizu vēstījumu un faktiski devis zaļo gaismu turpināt asinsizliešanu.
Sarunas starp pusēm ar starpnieku palīdzību par pamieru un ķīlnieku atbrīvošanu joprojām turpinās, taču tās joprojām nav bijušas īpaši veiksmīgas un arī Izraēlas plāni īstenot ofensīvu Rafahas pilsētā šo vienošanos apdraud.
