"Vispirms jau ir skumjas par viena laba cilvēka nomocīšanu un būtībā noslepkavošanu. Mēs varam just līdzi tikai viņa atraitnei, ģimenei un tai saujiņai prātīgu cilvēku Krievijā, kas ir viņa atbalstītāji," sacīja Vīķe-Freiberga.
Viņa sacīja, ka Krievijas opozicionāra Navaļnija mocīšana ieslodzījumā trīs gadu garumā bijis kā tests, ko Krievijas diktators Vladimirs Putins īstenojis ļaundabīgos nolūkos.
"Tā Navaļnija mocīšana trīs gadu garumā, lai viņš turētos dzīvs un tomēr lai sadistiski varētu atriebties viņam par to, ka viņš sacēlās pret melno caru, tā taču bija tā kā ēsma, lai tos, kas atbalsta Navaļnija idejas, izgaismotu.
Lai viņi iznāktu uz ielām un tad viņus varētu identificēt un saņemt ciet, un vēl vairāk uzlikt to smago ķepu jebkāda veida protestiem un alternatīvai domāšanai," sprieda Latvijas eksprezidente, piebilstot, ka tas Krievijā arī ir izdevies.
Viņasprāt, Putins ir gatavs uz jebkuru neprātīgu soli. Tāpēc Krievijai blakus esošajām valstīm Baltijas reģionā ir jābūt modrām un aktīvi jāstrādā pie savas aizsardzības.
"Es domāju, ka visai pasaulei ir jārēķinās ar sliktāko iespējamo scenāriju. Mūsu gadījumā tas nozīmē, ka ir jāturpina nopietns darbs pie mūsu aizsardzības spēju nostiprināšanas. Tas nozīmē Baltijas reģionā, sākot no Somijas līdz Polijai, visā Baltijas jūras austrumu krastā. (..) Šim visam reģionam ir jānostiprinās tādā veidā, lai tas kļūtu aizstāvēties spējīgs.
Ja gadījumā neprātīgu lēmumu pieņemtu Krievijas vadonis [Putins], NATO spēki būtu spējīgi izmantot visu savu potenciālu, lai viņam pretotos un viņu tiešām sakautu," teica Vīķe-Freiberga.
Par to, ka Krievijas iespējamie draudi ir jāuztver nopietni, liecina Somijas un Zviedrijas rīcība. Tās vēl nesen skaļi iebilda pret pievienošanos NATO, bet pēc Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā kardināli mainīja savu nostāju un iesniedza pieteikumus par dalību aliansē, piebilda Latvijas eksprezidente.
KONTEKSTS:
Krievijas Ieslodzījuma lietu pārvalde piektdien, 16. februārī, paziņoja, ka labošanas darbu kolonijā miris ieslodzītais Krievijas opozīcijas līderis Aleksejs Navaļnijs, kurš atradās ieslodzījumā kopš 2021. gada. Navaļnijs pērn decembra beigās tika pārvests uz īpašā režīma koloniju, kas 1960. gados tika uzcelta bijušās Gulaga nometnes vietā.
Pēc ziņām par Navaļnija nāvi Latvijas prezidents un vairāku citu valstu līderi norādījuši uz Kremļa atbildību. Tikmēr Kremļa oponenti, kas pametuši Krieviju, ir tiešāki – Navaļnija nāvi sauc par slepkavību. Uzrunājot sanākušos Minhenes drošības konferencē, Navaļnija sieva Jūlija paziņoja, ka Krievijas vadonis Putins un viņa līdzgaitnieki nepaliks nesodīti.
