NATO vēsta, ka pastiprinātie drošības pasākumi ietver novērošanas un izlūkošanas papildu lidojumus, tostarp ar jūras patruļlidmašīnām, NATO AWACS lidmašīnām un droniem. Uz šo reģionu nosūtīta arī četru NATO mīnu meklēšanas kuģu flote.
🆕 NATO steps up Baltic Sea patrols after subsea infrastructure damage.
— NATO (@NATO) October 19, 2023
Increased measures include additional surveillance and reconnaissance flights, including maritime patrol aircraft, NATO AWACS planes, and drones. A fleet of 4 NATO minehunters is also being dispatched ↓
"Mēs turpinām cieši uzraudzīt situāciju un uzturam ciešus kontaktus ar mūsu sabiedrotajiem Igauniju un Somiju, kā arī mūsu partneri Zviedriju," sacīja NATO preses sekretārs Dilans Vaits.
"NATO turpinās pielāgot savas pozīcijas Baltijas jūrā un veiks visus nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu sabiedroto drošību."
Kopš gāzes cauruļvada "Nord Stream" sabotāžas, kas notika 2022. gada septembrī, NATO ir pastiprinājusi patrulēšanu kritiski svarīgas zemūdens infrastruktūras tuvumā un ir veicinājusi tehnoloģiskās inovācijas – tostarp ar droniem –, lai labāk atklātu jebkādas aizdomīgas darbības.
Šā gada sākumā NATO izveidoja zemūdens infrastruktūras koordinācijas vienību, lai padziļinātu saikni starp valdībām, militārajiem, nozares dalībniekiem un NATO, un kopš tā laika NATO Jūras spēku pavēlniecības ietvaros ir izveidots NATO Jūras centrs kritiskās zemūdens infrastruktūras drošības jautājumos.
Tikai dažas dienas pirms "Balticonnector" incidenta gāzesvada tuvumā atradies Krievijas kuģis. Par to liecināja kuģu satiksmes izsekošanas dati. To, ka Krievijas kuģi cauruļvada tuvumā atradušies jau pagājušajā mēnesī, visticamāk, veicot novērošanu, secinājuši arī neatkarīgie pētnieki.
Pirms vairāk nekā gada eksplozijā bojātie "Nord Stream" gāzesvadi radīja bīstamu precedentu. Arī toreiz tuvumā tika fiksēti Krievijas kuģi. Kaut oficiāli izmeklēšanā Maskavas iesaistei pārliecinošus pierādījumus neguva, daudzi eksperti bija vienisprātis – Kremlim bija gan motīvs, gan arī līdzekļi.
Pēc šī gadījuma NATO nāca klajā ar brīdinājumu, ka Krievija, sodot Rietumus par atbalstu Ukrainai, varētu uzbrukt alianses valstu infrastruktūrai.
Baltijas jūrā, kā arī Ziemeļjūrā ir blīvs infrastruktūras tīkls ar zemūdens gāzesvadiem, elektrības un sakaru kabeļiem.
Reģionam investējot aizvien jaunā infrastruktūrā, nākotnē šis tīkls kļūs tikai plašāks, un, pieaugot Rietumu atkarībai tieši no zemūdens infrastruktūras, tā kļūst arvien ievainojamāka.
Apzinoties jaunos draudus, Eiropas Savienības un NATO valstis stiprina zemūdens infrastruktūras aizsardzību, kurai iepriekš netika pievērsta tik liela uzmanība.
KONTEKSTS:
"Elering" un Somijas sistēmas operators "Gasgrid Finland" slēdza "Balticconnector" naktī uz 8. oktobri, jo tika novērota spiediena krišanās cauruļvadā, kas liecina par iespējamu gāzes noplūdi.
"Balticconnector" slēgšana neietekmē gāzes piegādes patērētājiem Igaunijā, jo gāzi Igaunija joprojām var saņemt no Latvijas. Pirms slēgšanas gāze pa "Balticconnector" plūda no Somijas uz Igauniju. No Somijas saņemtās gāzes lielākā daļa tika nogādāta Latvijā, kur Inčukalnā ir gāzes krātuve.
Gāzesvads "Balticconnector" starp Paldiskiem un Inko ir 77 kilometru garš. Ekspluatācijā to nodeva 2020. gada sākumā.
