Vienošanās, kas parakstīta starp Eiropas Savienību un Ēģipti, paredz atvēlēt vairākus miljardus eiro Ēģiptes ekonomikas stabilizācijai. Āfrikas ziemeļaustrumos esošajā valstī problēmas radījusi augoša inflācija un bezdarba līmenis.
"Eiropas Savienības un Ēģiptes partnerībai ir kritiska nozīme. Sešu Eiropas līderu klātesamība norāda uz to, cik ļoti nozīmīgas mums ir šīs attiecības. Mums ir kopīgas stratēģiskas intereses stabilitātē un labklājībā," sacīja Eiropas Komisijas prezidente Urzula fon der Leiena.
Lai gan Leienas uzrunā pieminēta tikai garāmejot, tomēr būtisks Briseles finansējuma mērķis ir nelegālās imigrācijas plūsmas apturēšana no Tuvo Austrumu reģiona uz Eiropu.
Ēģipte gadu desmitiem ir bijusi patvēruma vieta migrantiem no Subsahāras, kas cenšas izbēgt no kara vai nabadzības. Dažiem Ēģipte ir galamērķis un patvērums, bet citiem – tranzīta punkts pirms bīstamā ceļa pāri Vidusjūrai.
Ēģipte, kas jau uzņem aptuveni deviņus miljonus migrantu un bēgļu, ir nobažījusies par pieaugošām migrācijas plūsmām gan konflikta dēļ Sudānā, gan Gazas joslā notiekošā kara dēļ. Tomēr Ēģiptes piekraste nav galvenā vieta, no kuras migranti uzsāk ceļu pāri Vidusjūrai uz Eiropu.
Liels tranzīta punkts ir blakus esošā Lībija, kurā daudzi migranti kļūst par cilvēktirdzniecības upuriem. Briseles vienošanās ar Ēģipti paredz robežas stiprināšanu gan ar Sudānu, gan ar Lībiju.
Kairā bija ieradušies arī vairāku bloka dalībvalstu premjerministri. Viņu vidū gan Itālijas premjere Džordža Meloni, gan Grieķijas valdības vadītājs Kirjaks Micotakis. Abu vadītās valstis ir pirmās, kas sastopas ar nelegālo imigrantu masām, kas cenšas nokļūt Eiropā.
"Mēs uzteicam Ēģiptes centienus, novēršot plūsmu uz Vidusjūru, uzņemot lielu skaitu migrantu un ierobežojot nelegālos cilvēktirdzniecības ceļus. Mēs runājām par to, ka mums ir jānovērš jaunu ceļu rašanās, un ļoti cieši strādāsim ar Ēģipti pie tā, lai šis mērķis tiktu sasniegts. Un mēs arī strādāsim cieši kopā ar Ēģipti, lai atvērtu likumīgus migrācijas ceļus, piedāvājot ēģiptiešiem iespēju ceļot uz Eiropu legāli tā vietā, lai, iespējams, riskētu ļoti nedrošos braucienos," sacīja Micotakis.
Briseles un Kairas vienošanās sakrīt ar nelegālās migrācijas pieaugumu Eiropas Savienībā. Pēc pieklusuma 2022. gadā jau pērn bloks saskārās ar migrantu skaita pieaugumu, un arī šogad to migrantu skaits, kas Eiropas Savienībā ierodas pāri Vidusjūrai, atkal pieaug.
Eiropas Savienība jau ir palielinājusi resursus robežaģentūrai "Frontex", kurā tagad strādā vairāk nekā 10 000 robežas apsargātāju.
Jau iepriekš Eiropas Savienība noslēgusi vienošanās par nelegālo imigrantu plūsmas ierobežošanu ar tādām Ziemeļāfrikas valstīm kā Lībija, Tunisija un Mauritānija. Izdevums "Politico" vēsta, ka nākamais līgums tikšot noslēgts ar Maroku. Šādiem Eiropas Savienības līgumiem gan netrūkst kritiķu.
Piemēram, aktīvistu grupas norāda, ka iztrūkst cilvēktiesību aizsardzības pasākumu, tādējādi pakļaujot migrantus brutāliem apstākļiem nometnēs. Kritiķi arī iebilst, ka Brisele piešķir milzīgas summas autokrātiskiem līderiem, kuri to var izmantot ļaunprātīgi, nepievēršot uzmanību cilvēktiesību ievērošanai.
Cilvēktiesību organizācija "Amnesty International" nosodījusi vienošanos, norādot uz cilvēktiesību pārkāpumiem Ēģiptē.
