1994. gadā Izraēlas valdība un Palestīniešu pašpārvalde parakstīja Protokolu par ekonomiskajām attiecībām jeb tā dēvēto Parīzes protokolu. Tā ir vispārēja sistēma, kas regulē palestīniešu tirdzniecības attiecības un ekonomiku, uzņēmējdarbības un nodokļu politiku.
Vienošanās arī paredz, ka Palestīniešu pašpārvalde saņem nodokļus, tā dēvētos klīringa ieņēmumus, ko Izraēla iekasē tās vārdā, tomēr pēc Gazas joslā valdošā palestīniešu teroristiskā grupējuma "Hamās" 7. oktobrī sarīkotā slaktiņa Izraēla ir apturējusi daļu maksājumu, lai novērstu līdzekļu nonākšanu teroristu rokās.
Palestīniešu pašpārvalde ir atteikusies pieņemt jebkādus maksājumus, kamēr Izraēla nebūs atteikusies no sava lēmuma, un tāds strupceļš ir turpinājies vairākus mēnešus.
Klīringa ienākumi veido ap 65% no Palestīniešu pašpārvaldes ieņēmumiem.
"Mēs kopīgi esam vienojušies par pagaidu risinājumu, kurā Norvēģija kalpos kā starpnieks, lai paturētu tās klīringa ieņēmumu nodokļa daļas, ko Izraēla ir ieturējusi kopš 7. oktobra," teikts Norvēģijas valdības paziņojumā.
"Palestīniešu pašpārvalde ir gatava pieņemt pārējos līdzekļus. Palestīniešu pašpārvalde ir atzinīgi novērtējusi šo vienošanos un atzinīgi vērtē centienus rast pagaidu risinājumu šajā ārkārtas situācijā," tajā piebilsts.
Ieņēmumu daļa, ko Izraēla pārskaitīs Norvēģijai, paliks Norvēģijas kontā līdz brīdim, kad puses vienosies par to, vai Norvēģija drīkst šos līdzekļus izmaksāt Palestīniešu pašpārvaldei.
Norvēģijas premjerministrs Jūnass Gārs Stēre vienošanos novērtējis atzinīgi.
"Ar mūsu palīdzību šim risinājumam Palestīniešu pašpārvalde varēs samaksāt algas, tādējādi ļaujot turpināt sniegt pamata pakalpojumus palestīniešiem, nodrošināt skolu darbu un garantēt, ka veselības aprūpes darbinieki saņem atalgojumu," viņš teica.
"Tas ir izšķirīgi svarīgi, lai veicinātu stabilitāti reģionā un nodrošinātu Palestīniešu pašpārvaldes likumību savas tautas priekšā," piebilda Norvēģijas premjerministrs.
KONTEKSTS:
2023. gada 7. oktobrī "Hamās" sarīkoja slaktiņu Izraēlā, noslepkavojot ap 1200 cilvēku, no kuriem absolūtais vairākums bija civilpersonas. Vēl aptuveni 250 cilvēkus, tajā skaitā sievietes, bērnus un sirmgalvjus, teroristi sagrāba par ķīlniekiem un aizveda uz Gazas joslu.
Izraēla izsludināja valstī karastāvokli un sāka plašus gaisa un artilērijas triecienus pret "Hamās" objektiem šī grupējuma pārvaldītajā Gazas joslā. Kaujās iesaistīti arī sauszemes spēki. Vairākas nedēļas Izraēla arī īstenoja Gazas joslas pilnīgu blokādi, atslēdzot teritorijai elektrības un ūdens padevi, kā arī ierobežojot humānās palīdzības piegādes.
Kopš oktobra sākuma Gazas joslā iekšēji pārvietoti līdz pat 1,9 miljoniem cilvēku. Liela daļa devušies uz teritorijas dienvidiem, daudzi meklē patvērumu slimnīcās. Konflikta laikā nogalināti arī vismaz 100 ANO darbinieki, kā arī aptuveni 50 žurnālisti.
Kopš 2023. gada oktobra sākuma Gazas joslā karadarbības dēļ bojā gājuši vairāk nekā 25 tūkstoši tās iedzīvotāju, apgalvo "Hamās" pārvaldītā Veselības ministrija.
Izraēlas intensīvajos uzlidojumos bojātas plašas apdzīvotas teritorijas Gazā – aptuveni puse ēku, tostarp skolas un medicīnas iestādes, zem kurām atradušies "Hamās" teroristu izveidotie tuneļi un komandcentri.
Telaviva apgalvo, ka cīņas Gazas joslā turpināsies, līdz teroristu grupējums "Hamās" tiks pilnībā iznīcināts, un vaino "Hamās" par slēpšanos aiz civiliedzīvotāju un civilās infrastruktūras vairoga.
Tikmēr starptautiskā sabiedrība vairākkārt aicinājusi Izraēlu maksimāli izvairīties no civiliedzīvotāju upuriem un Gazas joslā ieviest humānās pauzes.
