Bundestāgs atbalsta deputātu skaita samazināšanu

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 1 gada un 2 mēnešiem.

Vācijas parlamenta apakšpalāta piektdien atbalstīja nozīmīgu vēlēšanu sistēmas reformu, kas paredz samazināt Bundestāga deputātu skaitu līdz 630.

Priekšlikums, ko ierosināja valdošā koalīcija – sociāldemokrāti (SPD), zaļie un liberālā Brīvo demokrātu partija (FDP) –, pēc karstām debatēm tika pieņemts ar 399 balsīm, pret balsojot 261 deputātam, bet 23 atturoties.

Šobrīd Bundestāgā ir 736 deputāti, kas ir vislielākais skaits kopš Vācijas atkalapvienošanās.

Gan opozīcijā esošie konservatīvie – kristīgie demokrāti (CDU) un viņu Bavārijas māsaspartija Kristīgi sociālā savienība (CSU) –, gan galēji kreisā partija "Die Linke" ("Kreisie") jau paziņojuši, ka deputātu skaita samazināšanu apstrīdēs Konstitucionālajā tiesā, jo valdošā koalīcija tādējādi mēģinot stiprināt savas pozīcijas.

CSU līderis Markuss Zēders piektdien norādījis, ka reforma esot "masīva manipulācija un absolūti antikonstitucionāla".

"Tas ir unikāls notikums Vācijas Federatīvās Republikas pēckara vēsturē, kad parlamenta vairākums piegriež vēlēšanu likumu vienīgi pašu labā," uzsvēris Bavārijas premjerministrs.

Viņš piebildis, ka dzīvotspējīgai vēlēšanu sistēmas reformai nepieciešams plašs demokrātisks konsenss, jo pretējais "ved pie šķelšanās, pie šķirtnēm, pie dziļām plaisām".

Zēders paudis pārliecību, ka tas nav tikai uzbrukums demokrātijai, bet arī tiešs uzbrukums CSU kā reģionālai partijai. "Acīmredzot mēs Berlīnei traucējam," piebildis Bavārijas konservatīvo līderis.

Līdz šim sarežģītā Vācijas vēlēšanu sistēma paredzēja, ka Bundestāga deputātu skaits var tikt palielināts atkarībā no vēlēšanu rezultātiem.

Vāciešiem Bundestāga vēlēšanās biļetenos jāatzīmē divas savas izvēles, izraugoties konkrētu politiķi, kuram jāpārstāv attiecīgais vēlēšanu apgabals, un politisko partiju, kurai tiek dota priekšroka.

"Pirmās balsis" (Erststimme) par apgabala pārstāvi tiek skaitītas saskaņā ar mažoritāro vēlēšanu sistēmu, kurā, līdzīgi Lielbritānijai, "uzvarētājs iegūst visu". Katram kandidātam, kas uzvar vienā no 299 vēlēšanu apgabaliem, kuros atbilstoši iedzīvotāju skaitam sadalīta visa Vācijas teritorija, automātiski tiek garantēta vieta Bundestāgā.

Tādējādi federālās zemes ar lielāku iedzīvotāju skaitu iegūst arī lielāku pārstāvniecību parlamenta apakšpalātā.

Savukārt otra puse no 598 deputātu vietām tiek aizpildīta, pamatojoties uz proporcionālo sistēmu, atbilstoši nodotajām "otrajām balsīm" (Zweitstimme), kas pienākas partijām, nevis konkrētam kandidātam. Vienlaikus "otrās balsis" nosaka arī kopējo partiju pārstāvniecību proporcionālo attiecību visā Bundestāgā.

Taču šo balsošanas kārtību papildus sarežģī apstāklis, ka vēlētāji vienlaikus var balsot par dažādām partijām. Piemēram, savu "pirmo balsi" vēlētājs var atdot CDU kandidātam, bet "otro" – FDP, lai tādējādi palīdzētu tradicionālajiem CDU koalīcijas partneriem iekļūt Bundestāgā.

Taču reizēm kāda partija, pateicoties "pirmajām balsīm", var iegūt vairāk vietu, nekā tai proporcionāli pienāktos saskaņā ar "otrajām balsīm". Tāpēc katram "liekajam" kandidātam, kuram pienākas garantētā vieta Bundestāgā, jo tas guvis uzvaru savā vēlēšanu apgabalā tiešajā balsojumā, tiek izveidota papildus jeb tā dēvētā pārkares vieta (Ueberhangsmandate).

Tajā pašā laikā, ņemot vērā proporcionālo balsojumu, arī pārējām partijām tiek piešķirts atbilstošs papildus vietu skaits. Tāpēc parasti Bundestāgā ir vairāk deputātu nekā teorētiski paredzētie 598. Tādējādi pašreizējā parlamenta apakšpalātas sasaukumā ir 736 vietas, kamēr iepriekšējā bija 709 deputāti, bet vēl vienu leģislatūru iepriekš - tikai 630.

Valdošās koalīcijas iecerētajām pārmaiņām jāsāk darboties ar nākamajām Bundestāga vēlēšanām, kas paredzētas 2025.gadā.

Reforma paredz pilnībā atteikties no "pārkares" jeb "līdzsvara" vietām, kā arī stingrāk piemērot 5% barjeras noteikumu, saskaņā ar kuru Bundestāgā var iekļūt vienīgi partijas, kas valsts mērogā ieguvušas vismaz 5% balsu.

Šo pārmaiņu rezultātā papildus fiksēta deputātu skaita noteikšanai rodas situācija, ka kandidāts, kas savā vēlēšanu apgabalā uzvarējis saskaņā ar vēlētāju "pirmajām balsīm", Bundestāgā neiekļūst. No tā pirmām kārtām varētu ciest opozīcijā esošās partijas.

Reformu rezultātā vietas var zaudēt CSU, kas līdz šim startējusi tikai Bavārijā. Arī "Die Linke" bažījas, ka tā var būt galvenā cietēja reformu rezultātā.

"Nezināju, ka CSU baidās no 5% barjeras," komentējot Zēdera paziņojumus, izteikusies zaļo Bundestāga frakcijas līdere Brita Haselmane.

Lai mazinātu šādus riskus CDU/CSU turpmāk vēlēšanās varētu startēt ar vienotu sarakstu.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti