Frederiksenai šķietami ir labākas izredzes, jo viņa ir valdības vadītāja, nevis ministre, un būtu arī pirmā sieviete šajā amatā. Tomēr iepriekšējais ģenerālsekretārs Anderss Fogs Rasmusens jau bija no Dānijas un pašreizējais – Jenss Stoltenbergs – ir no Norvēģijas. Tāpēc ir valstis, kas saka, ka vajadzētu cita reģiona pārstāvi. Tādēļ arī parādās Volesa vārds. Turklāt pēc breksita britiem ir svarīgi apliecināt savu lomu Eiropā caur NATO.
"Es mīlu savu pašreizējo darbu. Protams, es arī augsti vērtēju NATO ģenerālsekretāra amatu, jo tas dara svarīgu darbu laikā, kad Eiropā norisinās konflikts un Krievija ir kļuvusi agresīva. Ir ārkārtīgi svarīgi, lai mēs ļoti ātri gūtu mācības no tā, kas notiek Ukrainā, un nodrošinātu NATO modernizāciju un attīstību. Bet, ja runājam par to, kurš kļūs par nākamo ģenerālsekretāru, tad nav skaidras procedūras, kā to izvēlas. Pagātnē tas ir noticis dažādos veidos. To varētu paveikt Viļņā, un to varētu paveikt arī oktobrī, kad beigsies Jensa Stoltenberga pilnvaru termiņš," sacīja Voless.
Tradīcija paredz, ka NATO militārais vadītājs ir amerikānis, bet politiskais – eiropietis. Tomēr bez lielākās alianses valsts – ASV – piekrišanas šis lēmums nevar tikt pieņemts.
Tādēļ tagad politikas vērotāji rūpīgi skatās, kurš pēdējā laikā ir bijis Baltajā namā. Tie ir divi jau piesauktie cilvēki – Voless, kurš tur ieradās ar britu premjeru Riši Sunaku, un Dānijas premjere Frederiksena.
Dānijas valdības vadītāja arī noliedz, ka tas būtu bijis galvenais viņas vizītes mērķis vai ka viņa vispār kandidētu.
Tomēr interesanti, ka, runājot par to, vai 2% no IKP būtu jānosaka par minimālo aizsardzības tēriņu slieksni, Voless izteica komplimentu Baltā nama virzienā.
"Aukstā kara laikā vairums no mūsu valstīm tērēja aizsardzībai vairāk. Kopš 1991. gada šie izdevumi ir pakāpeniski samazinājušies, tostarp Lielbritānijā. Tādēļ es domāju, ka 2% ir nozīmīga šķirtne, kas apliecina, ka šī ir viena no valdības pamatfunkcijām, kurā būtu jāiegulda ilgtermiņā. Es domāju, ka tas ir būtisks minimums, ko vajadzētu sasniegt. Ir viena lieta, kas apvieno ASV prezidentus Obamu, Trampu un Baidenu, – tas ir uzskats, ka Eiropai ir jāuzņemas lielāka loma Eiropas aizsardzībā. Es nedomāju, ka tā būtu neloģiska nostāja," sacīja Voless.
NATO aizsardzības ministru sanāksmē galvenais uzsvars būs uz turpmāko militārā un nemilitārā atbalsta koordinēšanu un sniegšanu Ukrainai. Ministri spriedīs arī par jauniem Baltijas reģiona un pārējo NATO austrumu flanga valstu aizsardzības plāniem, kas kopumā sastāda 3000 lapaspušu.
Latvijas aizsardzības ministre Ināra Mūrniece (Nacionālā apvienība) sacīja, ka svarīgi ir pakāpeniski palielināt atbalsta apjomu, darot to gudri, lai Ukrainas pretuzbrukuma kārtas būtu veiksmīgas.
Jāatgādina, ka militāro atbalstu valstis koordinē tā saucamajā Ramšteinas formātā, bet NATO kā organizācija sniedz nemilitāro palīdzību. Abas tikšanās šoreiz notiks alianses galvenajā mītnē.
KONTEKSTS:
NATO dalībvalstu vadītāji pērn pavasarī nolēma NATO ģenerālsekretāra Jensa Stoltenberga pilnvaru termiņu pagarināt vēl par vienu gadu, un viņš paliks amatā līdz 2023. gada 30. septembrim.
