FVE ziņojumā, kas sagatavots sadarbībā ar Beļģiju kā Eiropas Savienības prezidējošo valsti, norādīts, ka darbaspēka trūkums veterinārijā nav jaunums, tomēr tam ir pieaugoša tendence un tagad veterinārārstu deficīts novērojams gandrīz visās Eiropas valstīs un lielākajā daļā veterinārijas nozaru.
Lai gan detalizētu datu par veterināriju Eiropā nav, FVE apkopotā informācija no dalībvalstīm liecina, ka gandrīz visās darbaspēka trūkums kļūst arvien satraucošāks, jo īpaši kritiskajās jomās, piemēram, lauku un mazapdzīvotu vietu, mājlopu un valsts veterinārijas praksēs.
Darbaspēka trūkums ietekmē gan pašus veterinārārstus, saasinot izdegšanas risku, gan dzīvniekus, dzīvnieku kopējus un sabiedrību kopumā, kavējot arī ekonomikas attīstību.
Kā liecina FVE apkopotā informācija, Latvijā lielākā daļa veterinārārstu strādā lolojumdzīvnieku sektorā.
Privātie veterinārārsti, kas strādā ar mājlopiem, nespēj nodrošināt pilnas slodzes darba grafiku, jo pamatā strādā pēc izsaukuma un reti tiek piesaistīti preventīviem pasākumiem, piemēram, ganāmpulka veselības pārvaldībai. Tas tiek skaidrots gan ar to, ka mazās saimniecības nespēj atļauties veterinārijas pakalpojumus, bet lielajās saimniecībās ir štata veterinārārsti. Lai gan lauksaimnieku organizācijas ir brīdinājušas valdību, ka mazapdzīvotākos reģionos trūkst veterinārārstu, valdība pagaidām nav ierosinājusi stimulējošus pasākumus.
Lietuvā veterinārārstu, kas strādā ar mājlopiem lauku rajonos, skaita kritums vērojams jau vairākus gadus. Iedzīvotāji aizplūst uz pilsētām un samazina mājlopu skaitu gan zemās gaļas cenas, gan, piemēram, Āfrikas cūku mēra uzliesmojuma dēļ.
Secināts, ka veterinārijas pakalpojumus nodrošina neapmācītas personas, piemēram, lopkopji paši, kas medikamentus saņem tieši no piegādātāja. Valdība plāno ar likumu noteikt, ka veterināros medikamentus izraksta veterinārārsts un ir jābūt vairāk klātienes vizītēm, lai kontrolētu to lietošanu.
Tikmēr Igaunijā veterinārārstu trūkst visās veterinārijas nozarēs – lolojumdzīvnieku, mājlopu un publiskās veterinārijas jomās.
Aplēses liecina, ka valstī vajadzētu par 20% vairāk veterinārārstu. Atsevišķos lauku rajonos nav neviena veterinārārsta, kas saasina gan dzīvnieku, gan sabiedrības kopumā veselības riskus. No publiskajā sektorā strādājošajiem speciālistiem ap 60% tuvāko desmit gadu laikā pensionēsies, bet jaunus speciālistus piesaistīt ir grūti, jo algas ir mazākas nekā privātajā veterinārijā.
Eiropas līmenī kopumā FVE veterinārārstu deficītu piedāvā risināt ar vairākiem pasākumiem. Vispirms federācija iesaka detalizēti izanalizēt situāciju, lai saprastu kopainu.
Liela nozīme ir arī izglītībai, gan studiju vietām, gan finansiālam atbalstam un sagatavošanai darba tirgum. Likumdevējiem vajadzētu nodrošināt pietiekamu budžetu veterinārijas pakalpojumiem, subsidēt nerentablos, bet nepieciešamos pakalpojumus. Būtu arī jāveicina speciālistu noturēšana un atgriešanās nozarē, kā arī jāinformē sabiedrība par veterinārijas nozīmi.
FVE apvieno veterinārārstu organizācijas no 38 Eiropas valstīm. Federācijā ir 44 biedri un divas novērotājorganizācijas.
Federācijā ir pārstāvēti gan praktizējoši veterinārārsti, gan valsts sektorā strādājošie speciālisti, pārtikas drošuma un veterinārās sabiedrības veselības speciālisti, kā arī veterinārārsti, kas strādā izglītībā, zinātnē un ražošanā.
