Viņa ir pārliecināta, ka no Aleksandra Lukašenko režīma Baltkrievijā iespējams atbrīvoties ātrāk nekā no Putina režīma Krievijā. Trimdā dzīvojošā Cihanouska un citi opozīcijas aktīvisti par savu uzdevumu uzskata Lukašenko režīma turēšanu stresā, lai diktatora krišanas brīdis pienāktu pēc iespējas ātrāk.
Cihanouska trešdien Strasbūrā uzrunāja Eiropas Parlamenta deputātus. Viņa uzsvēra, ka Baltkrievija nedrīkst kļūt par "mierinājuma balvu Putinam".
Svjatlanu Cihanousku uz sarunu aicināja LTV žurnāliste Ilze Nagla.
Ilze Nagla: Jautājums, kas šobrīd ir ļoti aktuāls publiskajās debatēs – mums ir daudz migrantu, kas cenšas šķērsot robežu no Baltkrievijas uz Latviju. Vai varam to saukt par hibrīduzbrukumu Latvijai? Vai aiz tā ir Lukašenko, vai varbūt aiz tā slēpjas Kremlis?
Svjatlana Cihanouska: Noteikti varam šos migrantu mēģinājumus šķērsot robežu uzskatīt par Lukašenko režīma organizētu migrācijas uzbrukumu, ko, iespējams, atbalsta Putins.
Pirmo reizi tas tika darīts 2021. gadā. Atcerieties – toreiz milzīgs cilvēku skaits mēģināja šķērsot robežu. Taču šobrīd uzbrukumi joprojām turpinās – ne tik lielā apjomā – uz Polijas, Lietuvas un Latvijas robežām. Šī migrācijas krīze ir Lukašenko mēģinājums sašķelt Eiropu. Atcerieties visas tās sarunas 2021. gadā, un tas uzliek papildu slogu uz šo valstu pleciem. Lukašenko un viņa domubiedri izmanto šos migrantus – viņi tos ieved Baltkrievijā un sūta uz robežu.
Tas ir arī mēģinājums novērst bruņoto spēku uzmanību Baltijas valstīs un Polijā no atbalsta Ukrainai, piemēram, iesaistot robežu iekšējo problēmu risināšanā, lai tikai saglabātu spriedzi.
Vai mums jāgatavojas šādiem uzbrukumiem arī turpmāk? Un kas mums būtu jādara, jūsuprāt?
Patiesībā es nezinu, vai cilvēku skaits pieaugs. 2021. gadā to bija tūkstošiem, un tagad to skaits ir simtiem katru dienu. Ziniet, diktatori, tirāni, viņi izmanto cilvēkus kā instrumentu, lai uzbruktu citām valstīm. Tāpēc es domāju, ka Lukašenko var izmantot šos cilvēkus arī turpmāk, lai mūsu kaimiņi būtu nemitīgi stresā.
Vai bez režīma maiņas Maskavā ir iespējamas demokrātiskas pārmaiņas Baltkrievijā?
Zināt, mums ir jābeidz domāt, ka mūsu reģionā viss ir atkarīgs no Krievijas. Mums jāatbrīvojas no šīs idejas. Un mūsu valstī ir jāatdala Lukašenko režīms no Baltkrievijas tautas.
Jā, Lukašenko ir ļoti atkarīgs no Putina politiski un ekonomiski, bet valsts ir tās cilvēki. Un šie cilvēki vēlas atbrīvot mūsu valsti no diktatūras, no imperiālistiskās Krievijas tvēriena. Mūsu ceļš ved uz Eiropu. Un, protams, mums zināms, ka Putins palīdz Lukašenko. Putinam ir ērti, kad viņam Baltkrievijā ir tāds sabiedrotais, kurš patiesībā ir pārdevis Putinam mūsu valsti, mūsu neatkarību gabaliņu pa gabalam, un pilda visas viņa pavēles.
Domāju, ka pārmaiņas Baltkrievijā var notikt daudz agrāk nekā pārmaiņas Krievijā, jo mūsu valstu konteksts ir pilnīgi atšķirīgs. Baltkrievijas iedzīvotāji vēlas pārmaiņas, un cilvēki neatbalsta nelikumīgo Lukašenko. Mēs vēlamies savai valstij demokrātisku nākotni. Un Krievijā, zināt, situācija ir atšķirīga.
Baltkrievijas opozīcija pēdējos gados ir tikusi apspiesta un smagi apspiesta. Pirms trim gadiem mēs redzējām daudz Baltkrievijas opozīcijas protesta akciju, arī Eiropā. Tagad tie ir mazinājušies. Vai, jūsuprāt, cilvēki sāk zaudēt cerību par demokrātiskām pārmaiņām Baltkrievijā?
Cilvēki nezaudē cerību. Varbūt mums trūkst kapacitātes būt ļoti pamanāmiem. Arī Baltkrievijas problēmu aizēno karš Ukrainā. Bet mēs pilnībā atbalstām visu uzmanību un palīdzību, kas tiek Ukrainai. Taču jāatceras, ka Baltkrievija un Ukraina ir savstarpēji saistītas. Un šī ir mūsu kopējā krīze, kas jārisina kopā.
Baltkrievijā mūsu sacelšanās aizgāja pagrīdē, jo cilvēki nepārtraukti dzīvo tirānijas un terora gaisotnē – katru dienu tiek aizturēti 20–25 cilvēki.
Protams, cilvēki ir nobijušies, un mēs lūdzam cilvēkus– sargājiet sevi, jo pienāks tas brīdis, kad mums būs vajadzīga visa jūsu enerģija. Cilvēki, kas devās trimdā, kuri bēga no represijām – viņu ir aptuveni pusmiljons – viņi turpina cīnīties pret režīmu no ārpuses. Bet tas ir diezgan grūti – mums nav pietiekami daudz instrumentu un iespēju, un mums ir jālūdz atbalsts un palīdzība mūsu demokrātiskajiem partneriem.
Bet mēs veidojam struktūras, mēs veidojam institūcijas. Ir simtiem organizāciju un iniciatīvu, un mediju, kas Baltkrievijas iekšienē ir sagrauti – tagad atjaunojuši savu darbību trimdā. Tātad mūsu uzdevums ir saglabāt cilvēku vienotību un kopīgu stratēģiju, kurai seko katra organizācija, katra iniciatīva.
Jūs teicāt, ka īstais brīdis pienāks. Kādi ir priekšnoteikumi šim brīdim? Kam jānotiek, lai tas brīdis pienāktu, kad tas būs?
Neviens nevar atbildēt uz šo jautājumu. Tas ir tas pats jautājums – kad beigsies karš Ukrainā? Protams, kara iznākums Ukrainā var stipri ietekmēt Baltkrievijas situāciju – jo vājāks Putins nozīmē vāju Lukašenko.
Taču izmaiņas Baltkrievijā var notikt ātrāk nekā Ukrainas uzvara. Ir procesi, kas tagad notiek Baltkrievijā un kas ir neredzami demokrātiskām sabiedrībām ārpusē. Cilvēki ir pieraduši pamanīt tikai mītiņus, kaut ko redzamu.
Mūsu uzdevums ir noturēt Lukašenko režīmu stresā – izmantojot ekonomiskās sankcijas, politisko spiedienu, ar noturību Baltkrievijas iekšienē. Cilvēki, kuri šobrīd ir sagrābti teju kā ķīlnieki Baltkrievijā, turpina mums sniegt informāciju. Mums ir cilvēki ministrijās, viņi nopludina mums informāciju. Mums ir informācija no militārajiem spēkiem, no visām nozarēm un uzņēmumiem. Tātad mūsu cilvēki ir visur, un mūsu uzdevums ir garantēt viņu drošību.
Tātad, iespējams, darbosies tikai divpusēja pieeja Baltkrievijas gadījumā – spiediens uz režīmu un palīdzība cilvēkiem. Mums ir daudz izaicinājumu. Bet es jūtu, ka baltkrieviem ir iekšā tāda enerģija, – viņi ir gatavi upurēt sevi, lai turpinātu šo cīņu. Un Lukašenko to zina. Kāpēc viņš katru dienu apspiež cilvēkus? Jo viņš zina, ka tikko viņš to beigs, – atkal ielās būs miljoniem cilvēku. Es nezinu, cik ilgu laiku tas prasīs, bet mēs esam stiprāki.
Vai jums nav radies iespaids, ka Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis varbūt nelabprāt atbalsta Baltkrievijas opozīciju, jo baidās izprovocēt Lukašenko vairāk iesaistīties karadarbībā?
Domāju, ka tā bija Zelenska administrācijas pozīcija kara sākumā. Mēs tiešām esam izjutuši zināmu distanci – viņi bija ļoti piesardzīgi, sazinoties ar mums. Bet tagad mēs redzam atšķirīgu attieksmi. Mums jau ir demokrātiskās Baltkrievijas grupa Ukrainas parlamentā, mēs atvērām demokrātiskās Baltkrievijas misiju Kijivā un pastāvīgi komunicējam ar Zelenska administrācijas pārstāvjiem. Mēs rīkojam kopīgas ukraiņu-baltkrievu konferences.
Bija jāpaiet laikam, lai ukraiņi, pirmkārt, saprastu, ka [Lukašenko] režīms, kas nodeva Ukrainu un kas nodeva baltkrievus – tas nav tas pats, kas baltkrievu tauta. Ukraiņi redzēja, kā baltkrievi upurējās, lai palīdzētu ukraiņiem Baltkrievijā – mūsu dzelzceļa partizāni, baltkrievu brīvprātīgie Ukrainā, kas cīnās par Ukrainas atbrīvošanu. Arī baltkrievu bēgļi palīdz ukraiņu bēgļiem trimdā, jo mēs zinām, ko tas nozīmē – paķert savu bērnu, paķert vienu somu un atstāt savu valsti. Mēs visur iestājamies par visu iespējamo palīdzību Ukrainai.
