"Mums ir jāsakārto vidusskolu tīkls. Ilgtermiņā mēs nevaram uzturēt 158 vidusskolas, ja skolēnu pietiek tikai aptuveni 100 vidusskolām," atzina Igaunijas izglītības ministre Kristina Kallasa.
Saskaņā ar Izglītības ministrijas datiem Igaunijā pašlaik ir vairāk nekā 40 vidusskolu, kurās mācās mazāk nekā 100 skolēnu. 14 vidusskolās skolēnu skaits nesasniedz 40; mazākajās tas ir tikai nedaudz virs 20 skolēnu.
"Šajā sarakstā ir skolas, kur 10. klasē, piemēram, ir tikai divi vai astoņi skolēni. Kā viņi var spēlēt basketbolu, futbolu vai citas komandu sporta spēles?" sarunā ar Igaunijas sabiedrisko mediju vaicā Izglītības un zinātnes ministrijas pārstāvis Henrijs Katago.
Viņš norāda, ka mazajās skolās ir problēmas arī ar skolotāju kvalifikāciju, piemēram, dažās skolās pat 43% skolotāju neatbilst kvalifikācijas kritērijiem.
Ministry starting talks to close dozens of Estonia's smaller high schools#Estonia https://t.co/AItt9Wuqb6
— ERR News (@errnews) February 13, 2024
Ministrijas pārstāvis gan nevarēja atbildēt uz jautājumu, vai un cik daudz naudas varētu ietaupīt, slēdzot mazās vidusskolas. Katago apgalvo, ka naudas jautājums nav galvenais, jo ministrija lielāko uzmanību pievērsīs izglītības kvalitātes nodrošināšanai.
Ministrijas sarunas ar pašvaldībām plānots pabeigt līdz gada beigām, un ministrija cer, ka pašvaldības būs spējīgas pašas pieņemt pārdomātu lēmumu par mazo vidusskolu nākotni.
Taču pieredze rāda, ka lēmums par vidusskolas slēgšanu pašvaldībām nenāk viegli.
Kundas pilsētas vidusskolā pašlaik mācās tikai 37 skolēni. Vietējās pašvaldības vadītājs Einars Valbaums atzīst, ka diskusijas par skolu sistēmas reformēšanu bieži vien balstās uz emocionāliem, nevis racionāliem argumentiem.
"Pašlaik visi ir savā komforta zonā. Skolotāji ir komforta zonā; pašvaldība ir komforta zonā. Neviens negrib pieņemt nepatīkamus lēmumus, jo visi vainos vēstnesi," norāda Valbaums.
Kā zināms, pašlaik arī Latvijā notiek asas diskusijas par skolu tīkla reformu, jo nepietiekamā skolēnu skaita dēļ ir apdraudēts vairāk nekā 70 vidusskolu liktenis.
Taču nākotnē arī Igaunijai neizbēgami nāksies pieņemt nepatīkamus lēmumus attiecībā uz skolu tīkla sakārtošanu, jo demogrāfiskās tendences liecina par turpmāku skolēnu skaita lejupslīdi.
Igaunijas iedzīvotāju skaits pēdējos gados ir pat nedaudz audzis uz imigrācijas un Ukrainas kara bēgļu pieplūduma rēķina.
Taču dzimstības rādītāji, tāpat kā Latvijā, turpina kristies. Igaunijā pagājušogad piedzima mazāk nekā 11 000 mazuļu; tas bija zemākais rādītājs vairāk nekā 100 gadu laikā.
