Islandē gatavojas vulkāna izvirdumam; salā mītošie latvieši stāsta par sajūtām un rīcību ārkārtas gadījumā

Islandes iedzīvotāji jau vairākas dienas uzmanīgi gatavojas vulkāna Fagradalsfjatla izvirdumam. Eksperti brīdināja, ka tas varētu nopostīt nelielo Grindavīkas pilsētu, kas atrodas Reikjanes pussalā valsts dienvidrietumos. Uz salas mītošie latvieši gaidāmajam izvirdumam gatavojas mierīgi un norāda, ka pagaidām, šķiet, briesmas ir lokālas.

ĪSUMĀ:

  • Islandē gaidāms Fagradalsfjatla vulkāna izvirdums. Jaunākās ziņas liecina, ka tas varētu būt zemūdens izvirdums.
  • Seismiskās aktivitātes īpaši apdraud Grindavīkas pilsētu Reikjanes pussalā valsts dienvidrietumos. 
  • Grindavīkā aizvadītajā nedēļas nogalē notikusi cilvēku evakuācija, taču uz vietas palikuši vairāku cilvēku mājdzīvnieki. 
  • Islandē mītošā Ilze izvirdumam gatavojas mierīgi, jo viņas pilsētā iedzīvotāji iepazīstināti ar rīcību ārkārtas situācijā.
  • Izvirduma briesmas ir lokālas, tāpēc gan Keflavīkā, kur atrodas starptautiskā Islandes lidosta, gan arī valsts galvaspilsētā Reikjavīkā šonedēļ ikdienas gaitas turpinās kā ierasts.

Islandes Meteoroloģijas pārvalde brīdināja, ka izvirdums var sākties kuru katru brīdi.

Jau vairākas dienas Islandes dienvidrietumos tiek novērota paaugstināta seismiskā aktivitāte.

Svētdien tur reģistrēja aptuveni 2800 lielākas un mazākas zemestrīces, bet pirmdien ir reģistrēti jau vairāk nekā 500 pazemes grūdieni. 

Zemestrīces ir saistītas ar vulkāna Fagradalsfjatla aktivitāti, kuras rezultātā zemes virskārtā ir izveidojusies aptuveni 15 kilometru gara plaisa, kas ir radījusi postījumus ielām un mājām Grindavīkas pilsētiņā.

Pagaidām gan nav zināms, vai izvirdums gaidāms Islandes sauszemes daļā vai jūrā.

Kādreizējais Islandes prezidents Olafurs Ragnars Grimsons sociālajā tīklā "X" vērsa uzmanību uz 30 zemestrīcēm, kas kopš aizvadītās pusnakts notikušas Eldeja salas apkārtnē.

Grimsons lietotnē norādīja, ka tas varētu liecināt par drīzumā gaidāmu zemūdens izvirdumu. Šāds scenārijs, viņaprāt, tikai pastiprina neziņu un spriedzi pirms šī notikuma.

Aizvadītajā nedēļas nogalē drošības apsvērumu dēļ evakuēti visi aptuveni 3400 Grindavīkas pilsētas iedzīvotāji, un policija rūpējas, lai neviens tur pagaidām nevarētu atgriezties.

"Grindavīkā emocijas sit augstu vilni. Cilvēkiem kopš piektdienas nav bijusi iespēja atgriezties savās mājās. Viņi stāsta, ka notiekošais rada sirreālas sajūtas, jo neko tādu viņi savā dzīvē nav piedzīvojuši. Viņi ir nobijušies, ka varētu zaudēt savas mājas. Viņi ir nobijušies, ka nekad vairs nevarēs atgriezties savā pilsētā. Šeit valda bēdas, to pilnīgi noteikti var just. Tagad atliek vienīgi gaidīt, kad un vai vispār izvirdums notiks," sarunā britu telekanālam "Sky News" stāstīja žurnāliste Kristīna Olafsdotira.

Zinātnieki domā, ka vulkāna magma ir sakoncentrējusies tikai dažu kilometru dziļumā zem Grindavīkas un tieši pilsētiņas apkaimē arī varētu izvirst tūkstošiem grādu pēc Celsija karstā iežu masa.

Islandes Universitātes ģeofizikas profesors Magnunss Tumi Gudmundsons uzskaitīja vairākus iespējamos notikumu attīstības scenārijus.

"Iespējamība, ka tas beigsies ar izvirdumu, ir diezgan liela. Taču ir grūti pateikt, kad tas varētu notikt, tas var notikt jebkurā brīdī. Pirmais scenārijs ir tāds, ka notiek izvirdums. Tas, visticamāk, notiks netālu no Grindavīkas vai tieši pie Grindavīkas, bet tas varētu notikt arī uz ziemeļiem no pilsētas. Otrais scenārijs ir tāds, ka vulkāns norims un izvirduma nebūs. Un vēl ir iespējams trešais scenārijs, ka magma ietecēs jūrā, kas, mūsuprāt, ir mazāk ticams variants," profesors sacīja Islandes sabiedriskajai televīzijai.

Ja piepildīsies visbiežāk pieminētais scenārijs, ka izvirdums notiks Grindavīkas tuvumā, tad magma varētu nodarīt plašus postījumus izmēra ziņā nelielajā pilsētā.

Šajā sakarā tiek atgādināts par 50 gadus seniem notikumiem, kad vulkāna Eldfela izvirdumā tika nopostīta aptuveni piektā daļa no Vestmanaeijaras pilsētiņas. 

Toreiz vajadzēja evakuēt aptuveni 5000 cilvēku, kuri varēja atgriezties savās mājās tikai pēc vairākiem mēnešiem, kad ar auksta jūras ūdens palīdzību bija izdevies apturēt lavas plūsmu.

Pesimistiskāk noskaņotie zinātnieki brīdina, ka Grindavīkai, kas ir aptuveni tikpat liela kā Vestmanaeijara, vulkāna izvirduma gadījumā varētu nodarīt daudz lielākus postījumus.

Postošas sekas būtu arī gadījumā, ja magma izvirstu jūrā, jo tad atmosfērā tiktu izmests milzīgs daudzums videi un cilvēku veselībai kaitīgu pelnu. Vulkāniskie pelni ir ļoti abrazīvi, tāpēc tie var apdraudēt lidmašīnas, kuras darbina ar reaktīvajiem dzinējiem.

Vulkānisko pelnu mākonis var izplesties tūkstošiem kvadrātkilometru lielā platībā un izraisīt plašus gaisa satiksmes traucējumus Eiropā un Ziemeļamerikā, kas radītu miljardiem eiro lielus zaudējumus.

Grindavīka ir maza pilsēta Reikjanes pussalā. Netālu no tās darbojas arī Reikjanes spēkstacija, kas pussalu apgādā ar elektrību, karsto un auksto ūdeni. 

Bet aptuveni 30 kilometru attālumā no Grindavīkas ir arī Keflavīka – pilsēta, kurā atrodas Islandes starptautiskā lidosta.

Keflavīkā dzīvo Ilze ar ģimeni. Lai arī zemestrīces viņus īpaši nebiedē, jo šī parādība salā ir bieža un Islandes infrastruktūra ir veidota tā, lai tās izturētu, aizvadītajā nedēļā piedzīvotās svārstības bija citādākas, nekā ierasts.

"Parasti mums zemestrīces nav nekāds liels jaunums, un izvirdumi starp Grindavīku un Reikjavīku ir notikuši jau kopš 2021. gada – katru gadu pa vienai reizītei. Un arī tad bija zemestrīces, tikai tās bija krietni vājākas," stāstīja Ilze.

Lai arī no gultas mājinieki piektdienas naktī tika "izpurināti"  vien pārnestā nozīmē, sajūta esot bijusi riebīga, jo mājās grabējis un klabējis teju viss – sākot no traukiem un beidzot ar mēbelēm.

Zeme piektdien trīcējusi stipri un bez pārtraukuma – tā, ka Ilzes mammai, kas mīt kopā ar viņas ģimeni, esot piemetusies jūras slimība.

Taču galvenais satraukums šobrīd esot ne tik daudz par zemestrīcēm, bet gan par to, kad un kur varētu notikt izvirdums.

Satraukumu rada arī tā iespējamās sekas. Piemēram, Ilzes mājokli ar elektrību un karsto ūdeni apgādā Reikjanes spēkstacija. 

"Un, kas ir pats galvenais – ja elektrībai mums vēl ir "plāns B", tad viņi [spēkstacijā] apgādā mūs ar karsto un auksto ūdeni. Un palikt ziemas laikā bez karstā ūdens un aukstā ūdens… Ja dzeramo ūdeni vēl var nopirkt veikalā, tad karstais ūdens – tā ir apkure. Un ir ziema – naktī mīnus grādi. Ja nav karstā ūdens, tad sprāgst trubas,"  teica Ilze.

Otrs, kas dara bažīgu ne tikai Ilzi, bet arī Islandes iedzīvotājus un viesus, ir piektdien izskanējušās ziņas, ka izvirdums var notikt arī jūrā.

"Tas nozīmē, ka ir sprādzienveidīgs izvirdums – ir dūmu stabs. Un, ja ir tie visi pelni un dūmi, tad tie visi nāks  uz mums, jo vēja virziens ir no jūras. Un tas ir galvenais uztraukums mums Keflavīkā,"  viņa piebilda. 

Apkārtnes iedzīvotāji, tostarp arī Ilze, par rīcību ārkārtas situācijā gan ir informēti.

"Saņēmu e-pastu no bērnudārza, kur man rakstīja, kā viņi (red. – Ilzes un citi mācību iestādes bērni) evakuēsies. Galvenais bija tas, ka bērni tiks pieskatīti, neviens viņus vienus pašus neatstās," teica Ilze. "Pilsētā ir evakuācijas plāns – pa kurām ielām mēs braucam, uz kurām ielām. Ja civilās aizsardzības dienests dod ziņu, ka ir jāevakuējas, ir jāatvieno elektroierīces, jāaizver visi logi, jāpaņem nepieciešamākās lietas un jākāpj savā mašīnā, un jābrauc prom. (...) Ir pulcēšanās vietas tiem, kam nav mašīnas. Tādu cilvēku šeit ir maz, bet ir lūgts, lai tādā gadījumā paņem tos cilvēkus, kas staigā pa ielu, ja mašīnā ir vieta."

Neziņa un bailes no gaidāmā izvirduma ikdienas rosību pilsētā gan nav apstādinājušas. Arī pirmdien cilvēki dodas uz darbu, bet bērni – uz skolām un bērnudārziem, stāstīja Ilze: 

"Ja kaut kas mainīsies, mums dos ziņu. Mana mamma ir drusku nobijusies, jo mēs agri no rīta braucam uz darbu, bet viņa paliek mājās – ved bērnus uz dārziņu. Un viņa saka – ko man darīt? Viņai nav mašīnas, bet mēs strādājam pusstundas attālumā. Bet, tikko kaut kas notiks, mēs brauksim mājās un darīsim to, kas jādara."

Tāpat viņas ģimenei pieder kemperis, tāpēc par to, kur palikt gadījumā, ja nāksies evakuēties, viņa nesatraucas. 

Arī Islandes galvaspilsētā Reikjavīkā mītošā Ilva šobrīd jūtas droši. 

"Tās briesmas ir lokālas. Reikjavīkā turpinās ikdienas dzīve. Bet iekšējs saspringums gan ir.... naktī vairākas reizes skrēju skatīties telefonā jaunākās ziņas," viņa stāstīja.

Kā brīvdienās, tā arī sākoties jaunai darba nedēļai, viņa turpina savas ikdienas gaitas, kā ierasts. 

"Atšķirībā no citām nedēļas nogalēm ir tā, ka nepārtraukti skatāmies ziņas telefonā un ir grūti nokoncentrēties uz jebko citu kā jaunākajām ziņām par gaidāmo izvirdumu," atzina Ilva.

Islandes galvaspilsētā dzīvo arī Artis Kamals. Tur ieradās šī gada maijā un vasarā jau piedzīvojis vienu izvirdumu netālu no Grindavīkas. 

"Grindavīka ir apmēram 40 km no Reikjavīkas. Reikjanes pussalā diennaktī notiek ap 1000 zemestrīču, bet Reikjavīkā tās īsti nejūt.

Vasarā jutu vienu, kas bija 5 balles, bet tā ilga tieši 2 sekundes. Pirmā un pēdējā mana zemestrīce. Bet sajūtas bija baisas arī visas ilgās 2 sekundes," atceras Artis.

Artis Kamals pie Fagradalsfjatla vulkāna
Artis Kamals pie Fagradalsfjatla vulkāna

Par to, ka Grindavīkā gaidāms izvirdums, bija zināms jau iepriekš. Tiem, kas nepaspēja uz Fagradalsfjatla izvirdumu, šovasar teica, ka nekas, jo drīz būs vēl viens, visu paspēsiet, stāstīja Artis:

"Es arī uz Fagradalsfjatlu aizbraucu pirmajā naktī, kad tas notika, bet mūs nekur nelaida, jo ceļus un piekļuvi nobloķēja, jo īsti jau neviens nezināja, kur plūdīs lava un vai nebūs indīgās gāzes. Toreiz arī Reikjavīkā ieteica pa nakti turēt aizvērtus logus, daudzi arī juta galvas sāpes un nespēku."

Par to, kā izvirdums Reikjanes pussalā varētu ietekmēt pašu, Artis daudz nezināja teikt. Vien lasījis ziņās, ka elektrība būs arī tad, ja Grindavīkas elektrostacija cietīs izvirduma rezultātā. 

Artis piebilda, ka Reikjavīkas iedzīvotājus gaidāmais izvirdums neskar. Tāpat Islandē visi īpašumi jau esot apdrošināti pret dabas katasrofām, tāpēc Grindavīkā, visticamāk, satraukums ir vien par neziņu, kad un cik iznīcinošs šis izvirdums būs.

"Visi īpašumi ir apdrošināti pret dabas katastrofām, un šeit tiešām ir iekļautas lavas un vulkāni, ir zināms pašrisks, bet tie ir pāris tūkstoši. Islande zina, ko dara un kā dara," sacīja Artis.

Kopumā cilvēki, lai arī nobijušies, saglabā mieru un, cik vien iespējams, cenšas palīdzēt Grindavīkas iedzīvotājiem, vērtēja Ilze. 

Pilsētu jau piektdien pa dienu pameta visi tās iedzīvotāji – daļa patvērās pie draugiem un radiem, citi – valstī izveidotajos palīdzības centros.

Turklāt cilvēki, nezinot, cik nopietns būs gaidāmais izvirdums, mājās bija atstājuši ne tikai vairākas ilgākā periodā nepieciešamas mantas, bet arī savus mājdzīvniekus, pie kuriem šobrīd vairs netiek.

"Tur nav neviena cilvēka, tur nelaiž nevienu cilvēku, tāpēc par dzīvnieciņiem ir liels uztraukums. Tas ir ļoti bēdīgi, šausmīgi. Civilā aizsardzība neriskēs ar cilvēkiem. Paši saimnieki gan jau to darītu, bet civilā aizsardzība neļauj viņiem to darīt. Grindavīka ir un tai jābūt tukšai," stāstīja Ilze.

Svētdien uz ierobežotu laiku neliela daļa cilvēku gan tika ielaisti Grindavīkā. Tie bija 20 māju iedzīvotāji, kuriem bija ļauts paņemt savus mājdzīvniekus un atstātās mantas.

Islandes dzīvnieku aizsardzības organizācijas gan ir ļoti nobažījušās par pilsētā palikušajiem mīluļiem un aicināja varasiestādes rast iespēju šos dzīvniekus – kaķus, arī putnus un pat vardes nogādāt drošībā.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti