Abas valstis jau divas reizes karojušas par Kalnu Karabahas reģionu. Pagājušā gada septembrī Azerbaidžāna veica zibensofensīvu, kas beidzās ar vairāk nekā 30 gadus "de facto" pastāvējušās Kalnu Karabahas armēņu republikas varasiestāžu faktisku kapitulāciju. Vēlāk no Kalnu Karabahas uz Armēniju aizbēga gandrīz visi armēņu tautības iedzīvotāji.
Armēnijas Aizsardzības ministrija otrdien pavēstīja, ka Azerbaidžānas bruņoto spēku vienības raidīja uguni no kājnieku ieročiem uz Armēnijas kaujas pozīcijām. Sadursme notikusi netālu no Nerkinhandas ciemata.
Tikmēr azerbaidžāņu robežsargi paziņojuši, ka tā bijusi atbilde uz armēņu iepriekšējās dienas "provokāciju", kuras rezultātā ticis ievainots kāds azerbaidžāņu karavīrs.
Krievija, kas savulaik bija galvenā konflikta starpniece, bet pēdējos gados ir ieslīgusi karā Ukrainā, mudināja abas puses uz savaldību un nosauca vardarbību par satraucošu.
Eiropas Savienības (ES) ārlietu vadītājs Žuzeps Borels tikmēr kārtējo reizi apstiprinājis ES apņemšanos atbalstīt visaptverošu un paliekošu mieru Dievidkaukāza reģionā. Viņš arīdzan paziņojis par vairāku miljonu eiro vērtās humānas palīdzības piešķiršanu bēgļiem no Kalnu Karabahas.
"Mūsu misija Armēnijā, Eiropas Savienības misija Armēnijā nesen tika stiprināta, piesaistot lielāku darbinieku skaitu. Un tā turpinās sniegt ieguldījumu, lai nodrošinātu normalizācijas centieniem labvēlīgu vidi. Mēs turpināsim atbalstīt no Kalnu Karabahas reģiona pārvietotos armēņus. Šodien Eiropas Komisija paziņoja par papildu 5,5 miljonu eiro piešķiršanu humānajai palīdzībai. Šis finansējums tiek sniegts papildus 12,2 miljoniem, kas jau tika piešķirti septembrī, lai risinātu steidzamas humānās vajadzības," sacīja Borels.
KONTEKSTS:
Armēnijas un Azerbaidžānas konflikts prasījis jau vairākus desmitus tūkstošu dzīvību. Konflikta centrā bija cīņa par Kalnu Karabahas reģionu (armēņu valodā – Arcaha), kas starptautiski atzīta par Azerbaidžānas teritoriju, lai gan to pārsvarā apdzīvoja armēņi.
2020. gada septembrī uz Kalnu Karabahas faktiskās robežas atkal sākās smagas kaujas, Azerbaidžānas armijai izdevās atkarot apmēram piekto daļu armēņu spēku iepriekš kontrolētās teritorijas. Bruņotais konflikts ilga sešas nedēļas un beidzās 2020. gada novembrī, kad Armēnija un Azerbaidžāna ar Krievijas atbalstu noslēdza vienošanos par uguns pārtraukšanu, ko Armēnijā daudzi uzskatīja par kapitulāciju.
2023. gada septembrī Azerbaidžānas karaspēks sāka plaša mēroga militāro operāciju Kalnu Karabahā. Pēc nepilnas diennakts tika paziņots par pamieru, kas nozīmēja Kalnu Karabahas kapitulāciju un šī reģiona atgriešanos Azerbaidžānas kontrolē.
Armēņu pasludinātā Arcahas Republika tika likvidēta, un gandrīz visiem armēņiem nācās pamest Kalnu Karabahas teritoriju.
