Par to, ka emocijas saistībā ar Ziemeļīrijas statusu Īrijas salā joprojām nav norimušas, Lielās piektdienas vienošanās 25. gadadienā atgādināja degošs britu policijas auto pilsētā, kuras nosaukums arī joprojām nav viennozīmīgs.
Oficiāli tā ir Londonderija, kas nav pieņemami daudziem no pilsētas īru katoļu vairākuma, kuri to dēvē par Deriju.
Automašīnu aizdedzināja disidenti, kas sevi joprojām saista ar īru republikāņu grupējumiem. Īru Republikāņu armija piedzīvojusi virkni dažādu transformāciju un šķelšanos kopš neatkarības izcīnīšanas no Lielbritānijas 1921. gadā, kā kompromisu šim solim saglabājot Ziemeļīriju Apvienotās Karalistes sastāvā.
Dažādu katoļi un protestantu paramilitāro grupējumu savstarpējā cīņā, kas ietvēra arī teroraktus un Lielbritānijas armijas iesaistīšanos, kopš pagājušā gadsimta 60. gadu beigām līdz 1998. gadam gāja bojā vairāk nekā 3500 cilvēku, lielākā daļa upuru bija civiliedzīvotāji, kas ik gadu tiek pieminēti šajā datumā.
Dublinas unitārajā draudzē tiek nolasīti gan katoļu, gan protestantu vārdi.
"Radinieki šeit bieži vien nāk, nestādoties priekšā. Viņi sēž klusu, un var redzēt, ka viņi sāk raudāt, izdzirdot kādu konkrētu vārdu," stāsta mācītāja Bridžeta Speina.
Vardarbība augstāko punktu sasniedza 1972. gadā, kad kopējais bojāgājušo skaits pārsniedza 500. Tad arī Ziemeļīriju šokēja asiņainā sestdiena, kad britu karavīri nošāva 13 neapbruņotus vīriešus, un pagaidu Īru republikāņu armijas atriebība – asiņainā piektdiena, kad Belfāstu satricināja vairāk nekā 20 sprādzieni, nogalinot piecus civiliedzīvotājus un trīs karavīrus.
Daudziem Ziemeļīrijas iedzīvotājiem joprojām 60. un 70. gadu vēsture ir dzīvā atmiņā. Daļa paši piedalījās starpkopienu vardarbībā, piesakoties paramilitārajos grupējumos kā brīvprātīgie.
"Ielās vairs nav britu karavīru, nav spridzekļu, šaušanas un tā tālāk. Tas viss ir neticami mainījies," atzīst bijušais Īru republikāņu armijas brīvprātīgais Maikls Kalberts.
Uz žurnālista jautājumu, vai pirms 25 gadiem viņš būtu ticējis, ka 2023. gadā varēs mierīgi staigāt pa šo ceļu, Kalberts atbild: "Nē, tas man absolūti nebūtu ienācis prātā. Bet te nu mēs esam – pie bijušās britu armijas baraku aizmugures ieejas. No šejienes patruļas būtu iznākušas ārā. Tas bija tieši šeit, kur britu armija visu novēroja. Tas, ka tas ir būtiski mainījies, ir ievērojami samazinājis spriedzi."
Lai atzīmētu progresu ceļā uz mieru, kas 25 gadu laikā panākts kopš Lielās piektdienas vienošanās, šajās dienās Īrijā un Ziemeļīrijā ieradies ASV prezidents Džo Baidens, kurš vienmēr lepojies ar savu īru izcelsmi.
Tiesa, ASV prezidents piezemējies Belfāstā kārtējā politiski sarežģītajā laikā, kas rada bažas par trauslo mieru.
Vienotā Ziemeļīrijas asambleja, kas pēc vienošanās tika izveidota kā kompromiss, pārstāvot abas kopienas, nav atsākusi darbu kopš 2022. gada februāra, unionistiem protestējot pret tā saukto Ziemeļīrijas protokolu.
Tas savukārt tika noslēgts kā kompromiss pēc breksita, lai saglabātu brīvu cilvēku un preču kustību starp Īrijas Republiku un Ziemeļīriju. Lai nebūtu jāatjauno robežas un jāatsauc atmiņā bēdīgi slavenās "Miera sienas" – starpkopienu nošķirtības simbolu vardarbības dēļ.
