ĪSUMĀ:
- Eiropas Parlamenta vēlēšanās Slovākijā valdošā partija "Smer" (24,76%) zaudē opozīcijas spēkam "Progresīvā Slovākija" (27,81%).
- Slovākijas premjers Roberts Fico priekšvēlēšanu kampaņā izceļ pret viņu maija vidū notikušo atentātu.
- Slovākijā un Ungārijā lielāka vēlētāju aktivitāte EP vēlēšanās nekā 2019. gadā.
- Ungārijā premjera Viktora Orbāna partija piedzīvo 14 gados zemāko vēlētāju atbalstu vēlēšanās.
- Ungārijas opozīcijā svin Orbāna popularitātes kritumu un aicina uz pārmaiņām valstī.
- Slovākijā un arī Ungārijā trešo lielāko vēlētāju atbalstu ieguvušas galēji labējas partijas.
Slovākijas valdošā partija "Smer" (24,76% vēlētāju atbalsts) EP vēlēšanās piedzīvoja negaidītu zaudējumu opozīcijas liberāļiem. Tikai ar 3% pārsvaru kreisi nacionālistisko partiju tur apsteigusi jaunā opozīcija – liberālā partija "Progresīvā Slovākija" (27,81% balsu).
Tas bija kārtējais smagais trieciens "Smer" nepilna mēneša laikā. Maija sākumā atentātā smagi tika ievainots tās līderis, Slovākijas premjers Roberts Fico.
Šo uzbrukumu viņš arī izmantojis priekšvēlēšanu kampaņā. Trešdien publiskotā videoierakstā Fico apsūdzēja savus oponentus naida kurināšanā, kas, viņaprāt, novedis pie šī uzbrukuma.
Taču slovāku politisko procesu analītiķis Daniels Kerekess vērtēja, ka uzbrukums bija mobilizējis ne tikai "Smer", bet arī "Progresīvās Slovākijas" atbalstītājus.
"Uzbrukumu izmantoja ne tikai "Smer". Arī opozīcijas partijas – jo īpaši "Progresīvā Slovākija", kuras vēlētāji ir nobažījušies par situāciju Slovākijā – ir guvuši ievērojamus panākumus," viņš teica sarunā ar ziņu aģentūru AFP.
"Progresīvās Slovākijas" priekšsēdētājs Mihals Šimečka sacīja, ka vēlētāji esot nosūtījuši ļoti svarīgu vēstījumu pašreizējai Slovākijas valdībai, proti – tā nedrīkst darīt visu, kas ienāk prātā.
Vēlētāju aktivitāte Slovākijā bija augstāka nekā iepriekšējās EP vēlēšanās 2019. gadā. Toreiz pie vēlēšanu urnām devās 22,7% balsstiesīgo, kamēr šogad – vien nedaudz zem 35%.
Slovākijā trešajā vietā ierindojusies galēji labējā partija "Republika" ar 12,53% balsstiesīgo atbalstu un divām deputātu vietām Eiropas Parlamentā.
Smaga šī vēlēšanu nakts bijusi arī Ungārijas valdošajai partijai "Fidesz". Lai arī Ungārijas premjerministra Viktora Orbāna pārstāvētā nacionālistu partija EP vēlēšanās ieguva visvairāk balsu, atbalsts tai saruka līdz viszemākajam līmenim pēdējo 14 gadu laikā.
"Šis ir Orbāna varas fabrikas Vaterlo [red. – vēsturiski zīmīgā kauja starp Napoleona Bonaparta Pirmo Francijas impēriju un Septītās koalīcijas aliansi. Napoleons šajā cīņā zaudēja un tika izsūtīts uz Sv. Helēnas salu, kur pēcāk arī mira].
Šis ir Orbāna varas fabrikas beigu sākums," pēc vēlēšanu rezultātu paziņošanas sacīja jaunais Ungārijas opozīcijas līderis Pēters Maģars.
Orbāna partija "Fidesz" EP vēlēšanās ieguva tikai 44% balsu un 11 no kopumā 21 deputātu vietas Eiropas Parlamentā. Tas ir ievērojami mazāks vēlētāju atbalsts nekā 2019. gadā, kad šo partiju atbalstīja 52% balsstiesīgo.
Tikmēr opozīcijā esošā centriskā Cieņas un brīvības partija izcīnījusi 31% vēlētāju atbalstu.
Lai arī zaudējums ir sāpīgs, svētdien, runājot ar saviem atbalstītājiem partijas pasākumā, Orbāns uzsvēra uzvaru pār saviem konkurentiem, vēstīja ziņu aģentūra AP.
"Šodien mēs uzvarējām veco opozīciju, jauno opozīciju, un nav svarīgi, kā opozīcija tiks saukta nākamajā reizē – mēs to uzvarēsim atkal un atkal," viņš teica.
"Notika divas vēlēšanas, un mēs uzvarējām abās," pēcvēlēšanu mītiņā Budapeštā sacīja Orbāns, atsaucoties uz Ungārijā tajā pašā dienā notikušajām pašvaldību vēlēšanām. "Mēs esam guvuši svarīgas uzvaras grūtā cīņā."
Tāpat, uzrunājot savus atbalstītājus, valdības vadītājs pauda, ka vēlēšanu rezultāti liecina, ka Ungārijas demokrātija ir dzīva un labā stāvoklī.
Ungārijā EP vēlēšanās šogad piedalījies rekordaugsts vēlētāju skaits – vairāk nekā 57% balsstiesīgo.
Lai gan kopš 2010. gada Ungārijas politikā dominē Orbāna pārstāvētais spēks "Fidesz", daļa valsts iedzīvotāju ir ļoti neapmierināti ar to, kā šī partija pārvalda valsti.
Dziļā ekonomiskā krīze un nesenie skandāli, kuros iesaistīti "Fidesz" politiķi, ir satricinājuši partiju, kas lepojas ar ģimenes vērtību un kristīgā konservatīvisma aizstāvību.
Šie faktori noveduši pie tā, ka pie politiskā horizonta valstī parādījies līdz šim spēcīgākais Orbāna pretinieks – bijušais kādreizējās Ungārijas tieslietu ministres Judītas Vargas vīrs Pēters Maģars.
Viņa pārstāvētā partija "Cieņa un brīvība" svētdien ieguva 30% balsu, kas nozīmē septiņus deputātus Eiropas Parlamentā.
Vēlēšanu naktī Maģars pulcēja savus atbalstītājus pie Donavas Budapeštā un paziņoja, ka viņa partijas vēlēšanu rezultāts iezīmē ēras beigas.
"Šodien Ungārijā ir sākusies nākotne," viņš teica. "Šodien ikvienam ungāram kļuva skaidrs, ka Ungārijā nevienam vairs nav jābaidās. Jo mūsu nav ne 100, ne 1000, bet vairāki miljoni."
Maģars cer izmantot šīs vēlēšanas, lai virzītu savu politisko spēku uz priekšu un sakautu Orbāna partiju nākamajās parlamenta vēlēšanās, kas gaidāmas 2026. gadā.
Lai gan Maģara partijas uzvara iezīmējusi pārmaiņas Ungārijas iekšpolitikā, Eiropā vēlēšanās lielus panākumus guvuši labējie populisti. Un izņēmums šajā ziņā nav bijusi arī Ungārija – tur pirmoreiz deputāta vietu Eiropas Parlamentā ieguvusi galēji labējā partija "Mūsu dzimtene", kas saņēma 6% balsstiesīgo atbalstu.
"Svētdienas rezultāti ir milzīga Pētera Maģara uzvara un milzīga "Fidesz" neveiksme," vērtēja neatkarīgās domnīcas "Political Capital" izpilddirektors Pēters Kreko. "Tagad "Fidesz" ir reāls konkurents."
