Pasaules panorāma

LTV Donbasā: Svjatohirska sākusi ilgo atkopšanās ceļu

Pasaules panorāma

Pasaules panorāma. Kahovkas dambja pārraušana un kā novērst mākslīgā intelekta radītos riskus

Armēnija – starp ES un Krievijas ietekmi

Armēnija balansē starp Eiropas Savienības un Krievijas ietekmi

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 1 gada.

Armēniju un Eiropas Savienību (ES) vieno Visaptverošais un pastiprinātais partnerības nolīgums. No vienas puses, Armēnija cenšas tuvināties ES, bet no otras, joprojām lielā mērā ir atkarīga no Krievijas. Erevānas saites ar agresorvalsti vēl aizvien ir gana ciešas.

Kā norāda Eiropas Savienības vēstniece Armēnijā, šī valsts jau darījusi daudz, lai stiprinātu demokrātiju, kā arī ir svarīgi, lai būtu cieša sadarbība ar ES.

Erevānas ielās bieži dzirdama krievu valoda

Eiropas Savienība ir Armēnijas otrais nozīmīgākais tirdzniecības partneris. Pirmajā vietā joprojām ir Krievija, no kuras Armēnija arvien iepērk gāzi.

Erevānas ielās bieži dzirdama krievu valoda, daudz automašīnu ar Krievijas valsts numurzīmēm.

Sākusies tūrisma sezona un krievu tūristi pārņēmuši Armēnijas galvaspilsētas ielas – tās viņiem ir draudzīgākas nekā Eiropā.

Armēnija kā ķīlis ir iespiesta starp Eiropas Savienību un Krieviju. Armēniju un ES vieno Visaptverošais un pastiprinātais partnerības nolīgums, kas parakstīts 2017. gadā ar mērķi stiprināt divpusējo sadarbību. Taču lielāko daļu no gāzes tā iepērk no Krievijas.

Turklāt tā ir Krievijas vadītās Kolektīvās drošības līguma organizācijas dalībvalsts līdzās Kazahstānai, Baltkrievijai, Kirgizstānai un Tadžikistānai.

Armēnija distancējas no Krievijas

Tomēr pēdējā laikā Armēnija lēmusi distancēties no Krievijas vadītā bloka, paziņojot, ka savā valstī nerīkos organizācijas militāros manevrus un ka nav Krievijas sabiedrotā karā Ukrainā.

Armēnijas premjerministrs Nikols Pašinjans signalizējis, ka varētu pavisam pamest Kolektīvās drošības līguma organizāciju.

"Jautājums nav izņemts no darba kārtības. Kamēr būs ko apspriest, tikmēr jautājums tiks apspriests. Nemitīgi tiek stāstīts, vai uzraudzības grupa ieradīsies Armēnijā vai nē, vai arī kāpēc tā neierodas. Mēs par to runājam atklāti. Es neizslēdzu, ka Armēnijas Republika var "de iure" nolemt izbeigt vai iesaldēt savu dalību organizācijā."

No otras puses, Armēnija arvien tuvinās ES. Eiropas Savienību Erevānā pārstāv vēstniece Andrea Viktorina, kura savulaik bijusi arī Vācijas vēstniece Latvijā.

Viņa stāsta, ka armēņi jau darījuši daudz, lai valsts kļūtu eiropeiskāka.

Visaptverošais un pastiprinātais partnerības nolīgums kalpo kā reformu ceļvedis. "Tas ir viss, kas tiek darīts, lai būtu tieslietu reforma, strādātu pie korupcijas apkarošanas, lai būtu policijas reforma," stāsta Viktorina.

Armēnija cer iegūt konkrētas zināšanas no kolēģiem Eiropas Savienības dalībvalstīs.

"Baltijas valstis pēc neatkarības iegūšanas pārdzīvoja grūtu periodu. Tāpēc viņi ļoti labi nodod zināšanas Armēnijas iestādēm."

Kalnu Karabaha kā asiņojoša brūce

Vēstniece norāda, ka, viņasprāt, Armēnijai ir svarīgi sekot Eiropas vērtībām un veidot ciešu sadarbību ar pilsonisko sabiedrību.

"Ja vēlaties izveidot demokrātisku un uz valdību orientētu valsti, jums jāuzklausa savi pilsoņi. Mēs patiešām esam likuši lielu uzsvaru uz sadarbību ar pilsonisko sabiedrību dažādās jomās vai uz noteikumiem balstītās programmās, kā arī uz cilvēktiesību iekļaušanu, atbalstu cilvēkiem ar invaliditāti, sieviešu iespēju paplašināšanu, kas man ir ļoti tuva tēma."

Kā asiņojoša brūce armēņiem joprojām ir gruzdošais Kalnu Karabahas konflikts, kas pirms trim gadiem uzliesmoja karadarbībā.

"Tas bija šoks cilvēkiem. Joprojām ir daudz cilvēku, kurus šī pieredze ir traumējusi, taču valdība nekad nepadevās reformu kursam. Viņi vēlas mainīt šo valsti, un Eiropas Savienība ir gatava viņus tajā atbalstīt," skaidro Viktorina.

Eiropas Savienība veicina attīstību

Pēdējā mēneša laikā Armēnijas premjerministrs Pašinjans paudis gatavību atzīt Kalnu Karabahas piederību Azerbaidžānai apmaiņā pret tur dzīvojošo armēņu drošību.

"Ir jāsaprot šī valsts – tā ir valsts, kurā notika karš, kas patiešām bija ļoti smagi. Un tagad Eiropas Savienība cenšas veicināt miera risinājumu starp Armēniju un Azerbaidžānu," norāda ES vēstniece.

Laikā, kad Latvijas Televīzija viesojās Erevānā, tika prezentēti Eiropas un Armēnijas sadarbības augļi – jauna un videi draudzīgāka autobusu flote.

"Viens no sadarbības flagmaņiem ir tas, ko mēs saucam par zaļo un gudro Erevānu. Mēs atbalstām jaunu un zaļāku transportu šīs pilsētas iedzīvotājiem. Tas bija viens no pirmajiem līgumiem, kas tika parakstīts pēc tam, kad tika izsludināts ekonomisko investīciju plāns. Un rīt mēs redzēsim pirmos autobusus. Tie jau ir klāt, 87 zaļie autobusi," stāsta Viktorina.

Eiropas Savienība ir lielākā Armēnijas atbalstītāja, sniedzot atbalstu kopš valsts neatkarības iegūšanas.

Pašreizējās sadarbības vienošanās ietvaros plānots palielināt valstij piešķiramo finansējumu – palīdzības faktiskā summa laika posmā no 2017. līdz 2020. gadam pārsniegusi 211 miljonus eiro.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti