ĪSUMĀ:
- Noteikumi paredz ātrāku pieteikumu pārbaudi (arī uz ES robežām) un efektīvākus atgriešanas pasākumus.
- Tiks nodrošināta labāka migrantu identifikācija: obligātas drošības, ievainojamības un veselības pārbaudes.
- ES dalībvalstīm būs izvēle: uzņemt patvēruma meklētājus, maksāt vai sniegt operatīvu atbalstu.
- Plānots sekmīgāks risinājums krīzes situācijās un jauna, brīvprātīga bēgļu pārmitināšanas sistēma.
Lai palīdzētu ES dalībvalstīm, kas tieši pakļautas migrācijas spiedienam, pārējās dalībvalstis varēs vai nu pārvietot patvēruma meklētājus vai starptautiskās aizsardzības saņēmējus uz savu teritoriju, nodrošināt finansiālu ieguldījumu vai sniegt operatīvu un tehnisku atbalstu.
ES valstis pagājušogad saņēma 1,14 miljonus pieteikumu pēc patvēruma.
ES ārējo robežu pagājušogad nelegāli šķērsoja ap 380 000 migrantu. Tas bija augstākais rādītājs kopš 2016. gada.
Nelegālā migrācija lielākās problēmas sagādā ES dienvidu valstīm, piemēram, Itālijai, Spānijai un Grieķijai, taču pēdējos gados šo problēmu arvien vairāk izjutušas arī Krievijas un Baltkrievijas kaimiņvalstis, jo autoritārie režīmi izmanto migrantu plūsmas kā hibrīdkara ieroci ES destabilizēšanai.
Jaunie noteikumi paredz veicināt lielāku ES dalībvalstu solidaritāti cīņā pret nelegālo migrāciju: dalībvalstīm vai nu vajadzēs uzņemt migrantus saskaņā ar noteiktu kvotu, vai arī sniegt finansiālu palīdzību tām valstīm, kas saskārušās ar lielāko migrantu plūsmu.
Paredzams, ka attiecīgā summa būs 20 000 eiro par katru migrantu, ko dalībvalsts atteikusies uzņemt.
Dažas dalībvalstis, piemēram, Ungārija un Polija, gan iebildušas pret šādu sistēmu.
Tiks atjaunināti arī kritēriji, pēc kuriem nosaka dalībvalsts atbildību par starptautiskās aizsardzības pieteikumu izvērtēšanu (tā dēvētie Dublinas noteikumi).
Regula par patvēruma un migrācijas pārvaldību guva atbalstu, 322 deputātiem balsojot "par", 266 – "pret" un 31 deputātam atturoties.
Ar regulu, kas nosaka rīcību krīzes un nepārvaramas varas situācijās, ir izveidots mehānisms, lai reaģētu gadījumos, kad migrantu pieplūdums pēkšņi palielinās. Šis mehānisms nodrošinās solidaritāti un atbalstu dalībvalstīm, uz kurām plūst ārkārtīgi daudz cilvēku no valstīm, kas atrodas aiz ES robežām.
Jaunais regulējums būs piemērojams arī migrantu ļaunprātīgas izmantošanas gadījumos, proti, tad, ja citas valstis vai naidīgas nevalstiskā sektora struktūras šos cilvēkus vēlas izmantot ES destabilizēšanai.
Trešo valstu pilsoņu rūpīga pārbaude uz ES robežas
Ja tiks konstatēts, ka cilvēks neatbilst nosacījumiem, kas ļauj ieceļot ES, šim cilvēkam pirms ieceļošanas būs jāiziet rūpīgas pārbaudes procedūra. Tas nozīmē, ka ne ilgāk kā septiņu dienu laikā būs jānoskaidro, kas tā ir par personu, jāievāc biometriskie dati, kā arī jāveic drošības un veselības pārbaudes.
Dalībvalstīm pašām būs jāizveido uzraudzības mehānismi, kas garantēs pamattiesību ievērošanu.
EP arī apstiprināja jaunus noteikumus par centralizētu sistēmu informācijai par notiesājošiem spriedumiem (ECRIS-TCN sistēma).
Raitākas patvēruma procedūras
Visā Eiropas Savienībā būs ieviesta jauna, vienota kārtība, kādā tiks piešķirta un arī atņemta starptautiskā aizsardzība. Turpmāk patvēruma pieteikumi uz ES robežas būs jāizskata ātrāk un īsākos termiņos, lai noskaidrotu, vai pieteikums ir pamatots un vai tas ir pieņemams.
Paredzams, ka patvēruma pieprasījumus vajadzēs izskatīt ne ilgāk kā 12 nedēļu laikā. Ja prasība pēc patvēruma tiks noraidīta, migrantu tikpat ilgā laika posmā vajadzēs izraidīt atpakaļ uz izcelsmes zemi.
Neatbilstīgo migrantu dati, ieskaitot pirkstu nospiedumus un sejas attēlus personām no sešu gadu vecuma, glabāsies citādi strukturētā "Eurodac" datubāzē. Turklāt iestādes varēs ievadīt attiecīgu informāciju, ja persona varētu apdraudēt drošību vai ir bijusi vardarbīga vai bruņota.
Atbilstība kritērijiem
EP arī atbalstīja ierosinājumu ieviest jaunus, visām dalībvalstīm vienotus standartus attiecībā uz bēgļa vai alternatīvās aizsardzības statusa atzīšanu un arī attiecībā uz tiesībām, ko piešķir aizsardzības kritērijiem atbilstošām personām.
Pamatojoties uz informāciju, kas saņemta no ES Patvēruma aģentūras, dalībvalstīm būtu jāizvērtē situācija personas izcelsmes valstī un bēgļa statuss regulāri jāpārskata. Personām, kas iesniegušas pieteikumu aizsardzības saņemšanai, būs jāpaliek tās dalībvalsts teritorijā, kura ir atbildīga par pieteikuma izskatīšanu vai kurā šīm personām ir piešķirta aizsardzība.
Patvēruma meklētāju uzņemšana
Dalībvalstīm būs patvēruma meklētājiem jānodrošina vienlīdzīgi standarti tādos aspektos kā, piemēram, mājoklis, izglītības iespējas un veselības aprūpe. Reģistrēti patvēruma meklētāji varēs sākt strādāt ne vēlāk kā sešus mēnešus pēc pieteikuma iesniegšanas.
Lai patvēruma meklētāji necenstos pārvietoties no vienas ES valsts uz citu, būs reglamentēta aizturēšanas kārtība un nosacījumi, kas ierobežo pārvietošanās brīvību.
Drošs un likumīgs ceļš uz Eiropu
Saskaņā ar jauno pārmitināšanas un humanitārās uzņemšanas regulējumu dalībvalstis brīvprātīgi piedāvās uzņemt ANO atzītus bēgļus no valstīm ārpus ES, ja šie cilvēki likumīgi, organizēti un droši būs devušies uz ES.
Migrācijas noteikumu pakete vēl jāapstiprina ES dalībvalstu pārstāvjiem.
Gaidāms, ka regulas tiks piemērotas divu gadu laikā. Savukārt Uzņemšanas nosacījumu direktīvas gadījumā dalībvalstu rīcībā būs divi gadi, lai attiecīgās izmaiņas iestrādātu savos tiesību aktos.
