Dejojoši Izraēlas aizsardzības spēku karavīri, raudoši palestīniešu bērni un veci cilvēki. Savās mājās sēdoši komentētāji, kuri pauž viedokli par notiekošo Tuvajos Austrumos un pūlas pārliecināt savus sekotājus ieņemt vienu vai otru pusi.
Sociālo tīklu platformas "TikTok" algoritms nosaka, ko no tā redzēsi. Algoritmi darbojas līdzīgi arī citām sociālo mediju platformām, un tas nozīmē, ka lietotāji tiek virzīti uz arvien šķeļošāku saturu, kas tikai nostiprina jau esošos uzskatus un aizspriedumus.
""TikTok", protams, šobrīd ir pati vadošā platforma, kur var izplatīt dažāda veida vēstījumus pietiekami efektīvi. Jāsaka, tur redzam pat daudz vairāk pro-"Hamās" saturu, mazāk tādu pro-Izraēlas saturu," stāstīja NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centra direktors Jānis Sārts. "Vismaz šobrīd vērtējam, ka pro-"Hamās" satura ir vairāk. Ir arī Izraēlas, tas jau nenozīmē, ka nav, bet viņš nav tik klātesošs."
BBC izpētījis, ka Lielbritānijas auditorijā pozitīvāka reakcija jaunākās paaudzes vidū ir uz saturu, kas ir Palestīnu atbalstošs.
"TikTok" video ar tēmturiem "istandwithisarel" saņēmuši aptuveni uz pusi mazāk skatījumu nekā tie, kuri atzīmēti ar tēmturi "istandwithpalestine". Palestīnu atbalstošais saturs parasti ir emocionālāks, bet Izraēlas Aizsardzības spēku publicētie video šķiet pārdomātāki, nereti cenšoties iesaistīties populāros trendos.
Jo vairāk satura šajās sociālo tīklu vietnēs patērējam, jo vairāk algoritms par mums uzzina un rāda mums to, ko gribam redzēt un kas ir saskaņā ar mūsu uzskatiem un interesēm. Tādēļ nereti veidojas sajūta, ka sabiedrībai ir līdzīgi uzskati kā mums, bet patiesībā dzīvojam informācijas burbulī.
"Mēs redzam, ka "TikTok" algoritms šobrīd ir visprecīzākais, mērķējot to saturu tiem cilvēkiem, kam tas visdrīzāk patiks," vērtēja Sārts.
Tikmēr platformā "X", kas agrāk bija pazīstama kā "Twitter", lasāmas asas diskusijas, kā arī vērojamas polarizācijas pazīmes. Platforma ir apsūdzēta vardarbīga, naidīga un maldinoša satura izplatīšanā. Arī tie konti, kuri ir verificēti, arvien biežāk izplata dezinformāciju. Bet tas, ko redzam Latvijā – vien atblāzma no tā, kas notiek sociālajos medijus pārējā Rietumu pasaulē.
"Par to, ko redzam tviterī, tas noteikti nepārstāv to, kādā veidā sabiedrība šo uztver. It īpaši tie, kas ir ārkārtīgi aktīvi, tas ir sava veida burbulis," uzskata Sārts. "Pirmkārt, jāsaka, ka salīdzinoši redzam, ka teju gadu bijušā "Twitter" kvalitatīvais saturs iet uz leju. Tur arvien vairāk ir tādi, kā jau es teicu, kas apzināti izplata dezinformāciju. Līdz ar to, kā mēs to pirms pusotra gada varējām izmantot pietiekoši kvalitatīvi kā svaigākās informācijas plūsmas avotu, vairs tā nevar izmantot."
Kur aug kājas polarizācijai? Sociālo tīklu biznesa modelis un algoritmu veidošanas pamati izceļ pretējos viedokļus un veicina asas viedokļu sadursmes.
"Teiksim tā, ka polarizācija pasaules soctīklos noteikti ir. Salīdzinoši Latvijā pagaidām viņa nav tik izteikta. Jo, protams, tā konflikta emocionālā sastāvdaļa šeit nav tik spēcīga cik daudz kur citur pasaulē," skaidroja eksperts, piebilstot, ka papildu uzslāņojumu rada cilvēkiem raksturīgā vēlme vienkāršot sarežģītas lietas. "Tā – es esmu labais, tur ir sliktie."
Publiskajā telpā arīdzan daudz izskanējis – ja svarīgs privātums, "TikTok" lietot nevajadzētu. Daudzviet pasaulē gan privātā, gan valsts sektora darbiniekiem liegts darba telefonos šo lietotni izmantot.
Tas tā ir tāpēc, ka šī platforma ir Ķīnas kompānija un, saskaņā ar šīs valsts likumiem, uzņēmumiem ir pienākums valdību nodrošināt ar jebkuriem tās pieprasītajiem datiem vai šajā gadījumā – arī pieeju lietotnes algoritmam, stāstīja Sārts.
"Diemžēl mēs nevaram būt droši, kurā brīdī kas piekļūst tiem datiem. Šobrīd mūsu vērtējumā tas ir jaudīgākais sociālo mediju algoritms ar visprecīzāko mērķēšanu ar informāciju specifiskām grupām."
Liels spēlētājs šajā nozarē ir arī tehnoloģiju gigants "Meta", kam pieder sociālie tīkli "Instagram" un "Facebook". Tas tiek kritizēts par pārlieku lielu cenzūru.
Piemēram, platforma uz vairākām dienām apturēja "Instagram" kontu "@eye.on.Palestine", kuram ir vairāk nekā seši miljoni sekotāju. Tur bija publicēti attēli un video, kuros redzams, kā pēc Izraēlas gaisa triecieniem Gazā cieš civiliedzīvotāji.
"Meta" vēlāk komentēja, ka tas noticis drošības apsvērumu dēļ – esot bijušas pazīmes, ka konts uzlauzts. Taču par satura un kontu apturēšanu sūdzējušies arī daudzi citi satura radītāji – galvenokārt tieši par Palestīnu atbalstošu foto, video un tekstu dzēšanu "Instagram" un "Facebook" vietnēs.
