"Mūs nevar šantažēt," uzrunājot Eiropas Parlamenta (EP) deputātus, uzsvēra ES budžeta komisārs Johanness Hāns.
Laikraksts "Financial Times" pagājušajā mēnesī ziņoja, ka ES augstākās amatpersonas apsver piešķirt Ungārijai aptuveni 13 miljardus eiro, kas pašlaik bloķēti Budapeštas neatrisināto jautājumu dēļ.
ES amatpersonas laikrakstam izteicās, ka viens no mērķiem šo līdzekļu piešķiršanai būtu panākt Budapeštas atbalstu ES budžeta palielināšanai.
Taču Hāns šos apsvērumus noraidīja, norādot, ka ir iespējami citi risinājumi, kam Ungārijas atbalsts nav nepieciešams.
"Mēs varam rast risinājumu, kas ietver tikai 26 dalībvalstis," viņš uzsvēra. "Varētu būt zināma kavēšanās, ja mums būs jāīsteno citi pasākumi. Bet, galu galā, es esmu pārliecināts, (..) ka mūs nevar apturēt," viņš piebilda.
2020. gada novembrī ES dalībvalstis un Eiropas Parlaments vienojās par mehānismu, kas saista ES fondu līdzekļu piešķiršanu ar likuma varas ievērošanu. Šis mehānisms ir spēkā kopš 2021. gada.
Hāns uzsvēra, ka sarunas ar Ungāriju nenotiek kopš decembra, kad ES valstis pieņēma lēmumu ieviest tā dēvēto nosacītības mehānismu, lai nodrošinātu, ka Budapešta ievēro ES normas.
"Nekas nav saskaņots, kamēr nav saskaņots viss, un vēlreiz atkārtoju, mēs nerunājam par lietām, mēs vienkārši tās izvērtējam," norādīja komisārs.
Eiropas Komisija vēlas palielināt ES ilgtermiņa budžetu par 66 miljardiem eiro. Tas ietver 17 miljardus eiro dotācijām Ukrainai, kā arī atsevišķus 30 miljardus eiro aizdevumiem Ukrainai. Šādiem lēmumiem ir nepieciešams vienprātīgs visu 27 dalībvalstu atbalsts.
Ungārija cenšas piekļūt aptuveni 22 miljardiem eiro, ko ES ir iesaldējusi. Aptuveni 13 miljardi eiro no šīs summas ir atkarīgi no tā, vai Ungārija uzlabos savas tiesu sistēmas neatkarību, 6,3 miljardi eiro ir saistīti ar korupcijas apkarošanu, bet vēl 2,5 miljardi eiro tiek aizturēti, jo Ungārija, Briseles skatījumā, slikti izturas pret patvēruma meklētājiem.
Ungārija šā gada maijā pieņēma tiesu sistēmas reformu paketi, apgalvojot, ka tā ir izpildījusi visus mērķus, kas nepieciešami, lai saņemtu daļu no iesaldētajiem ES līdzekļiem. Taču ne visi ir pārliecināti, ka tā tiešām ir.
Ungārijas Helsinku komiteja uzskata, ka reformas nav devušas rezultātus. "Ungārijas tiesu sistēmas reforma joprojām ir ar būtiskiem trūkumiem," apgalvoja komitejas pārstāve.
EK kritizē Ungāriju arī par likumu, kas liedz personām, kas jaunākas par 18 gadiem, piekļuvi saturam, kurā atspoguļota homoseksualitāte, kā arī par apdraudējumu akadēmiskajai brīvībai.
