Saskaņā ar amatpersonu teikto, Francijas prezidents vēl nav pieņēmis galīgo lēmumu par atbalstu Kallasas virzīšanai amatam un viņš "patur savas iespējas atvērtas".
Kā norāda "Politico" avoti, Makrons un Kallasa labi saprotas un viņiem ir līdzīgi uzskati. Francijas prezidents ar entuziasmu atbalstījis Kallasas ierosinājumu izveidot Eiropas fondu armiju modernizācijai.
Tāpat izdevuma avoti pauž, ka Igaunijas premjerei ir ietekme ārpus savas valsts robežām un viņas sacītajā ieklausās Eiropas Parlamentā (EP) pārstāvētā politiskā grupa "Renew Europe".
"Politico" gan atzīmē, ka Kallasas kandidatūras izvirzīšana augstajam ES amatam varētu sastapties ar pretestību no citām ES dalībvalstīm Eiropas dienvidos. Šajās valstīs ir bažas, ka ES diplomātijas vadītājas amatā Kallasa koncentrētos tikai uz Krieviju un nepievērstu uzmanību pārējai pasaulei.
Kallasa bieži ir brīdinājusi Eiropu un pasauli par draudiem, ko rada Putina režīms Krievijā.
"Es redzu loģiku tajā, ka šāds ietekmīgs amats tiktu piešķirts austrumeiropietei. Taču mums vajadzīgs kāds, kurš runā arī par Āfriku vai Dienvidameriku, ne tikai Krieviju," sarunā ar "Politico" izteicies kādas Dienvideiropas valsts diplomāts.
Kallasa ir labi pazīstama Briselē, jo viņa ir bijušā eirokomisāra Sīma Kallasa meita un arī pati no 2014. līdz 2018. gadam bija Eiropas Parlamenta deputāte.
Paredzams, ka 17. jūnijā ES dalībvalstu līderi pulcēsies uz sanāksmi Briselē, lai spriestu par ietekmīgāko ES posteņu sadali. Līdz ar Eiropas Komisijas prezidenta posteni šajā sanāksmē tiks spriests arī par to, kam piešķirt ES galvenā diplomāta amatu.
