Valdība plāno iegādāties tālas darbības rādiusa raķešu sistēmas, jaunus taktiskos helikopterus un palielināt klātbūtni Arktikā, kā arī iekļaut piekrastes patruļās jaunas zemūdenes un risina sarunas par pievienošanos AUKUS paktam, kas paredz ASV, Lielbritānijas un Austrālijas sadarbību izlūkošanas jomā, preses konferencē armijas bāzē Trentonā, Ontārio provincē, paziņoja Kanādas premjerministrs Džastins Trudo.
Kanādas valdības budžetā nākamnedēļ tiks paredzēts piecu gadu laikā piešķirt bruņotajiem spēkiem jaunu finansējumu 8,1 miljarda Kanādas dolāru (5,5 miljardu eiro) apmērā, kas būs daļa no kopējā 73 miljardu Kanādas dolāru (49,6 miljardu eiro) finansējuma, kas nākamos 20 gadus paredzēts valsts militārajām vajadzībām.
Papildus tam Kanāda jau ir paziņojusi par kara flotes kuģu un iznīcinātāju F-35 iepirkumiem, kā arī investīcijām kontinentālās aizsardzības modernizācijai Ziemeļamerikas gaisa spēku pavēlniecības (NORAD) ietvaros.
"Mēs dzīvojam arvien sarežģītākā un izaicinošākā laikā," sacīja Trudo, norādot uz "augošām un graujošām lielvarām, piemēram, Ķīnu un Krieviju", un ledus kušanu, kas drīzumā palielinās kuģošanu Arktikā.
Trudo paziņoja, ka Kanādas mērķis ir līdz 2030. gadam palielināt aizsardzībai atvēlētos līdzekļus no 1,38% no IKP līdz 1,76% no IKP.
Saskaņā ar NATO datiem Kanāda ierindojas sestajā vietā no beigām pēc aizsardzības izdevumu īpatsvara no IKP, kamēr daudzi tās sabiedrotie ir palielinājuši izdevumus, reaģējot uz Krievijas atkārtoto iebrukumu Ukrainā.
KONTEKSTS:
Kanāda ir vadošā valsts Latvijā izvietotajai NATO paplašinātās klātbūtnes kaujas grupai, ko pašlaik veido vairāk nekā 1700 karavīru no 11 valstīm.
