Svarīgākais nezaudēt drosmi
Ukrainai priekšā 2024. gads. Lai arī kādi bijuši iepriekšējie, šis tagad ir svarīgākais. Kādi ir paši svarīgākie novēlējumi Ukrainai jaunajā, 2024. gadā, cīnoties pret Krievijas iebrukumu?
Ekspertes Kristīnes Bērziņas rubrika raidierakstā "Drošinātājs"
Drošības politikas eksperte, Māršala fonda pētniece Vašingtonā Kristīne Bērziņa Latvijas Radio raidierakstā "Drošinātājs" ik nedēļu saistībā ar karu Ukrainā izcels gan svarīgākos nedēļas notikumus pasaules un Latvijas kontekstā, gan to, kas varbūt informācijas gūzmā paslīdējis garām, kā arī sniegs komentāru, kāpēc tie ir svarīgi un kādu ietekmi varētu izraisīt.
"2024. gads ir noteicošs ar to, ka izturība ir svarīgākā, bet ko konkrēti novēlēt Ukrainai? Pirmkārt, pašpārliecinātību, uzņemšanos un patstāvību. Ukrainai ārkārtīgi palīdz visas rietumvalstis, G7 valstis, Japāna, tas viss ir ārkārtīgi nozīmīgi, bet svarīgākais ir nepazaudēt uzdrošināšanos un pašpārliecinātību, kuru redzējām gan [Ukrainas prezidenta Volodimira] Zelenska jaungada runā, gan arī taktiskajos lēmumos, kurus Ukraina pieņēmusi šī gada sākumā," pauda Bērziņa.
Viens no šādiem lēmumiem ir uzbrukumi Krievijas teritorijai un okupētajai Krimas pussalai, kā arī uzdrošināšanās uzbrukt Krievijas karakuģiem Melnajā jūrā – tas ir simboliski un psiholoģiski svarīgi.
"Krievija šobrīd vēlas atiet no kara retorikas, kā mēs redzējām [Vladimira] Putina jaungada runā, tāpēc ir svarīgi parādīt, ka joprojām ir kara stāvoklis un Krievija nevar noteikt ne retoriku, ne realitāti. Tāpēc tiešām šī pašpārliecinātība, uzņemšanās, drosme – to vajag turpināt. Šāda iniciatīva ir zāles gan pret pasaules vienaldzību, gan iesaldēta konflikta depresiju," vērtēja Bērziņa.
Šādiem simboliskiem un psiholoģiski pacilājošiem uzbrukumiem ir jāturpinās – tie ir ļoti svarīgi. Tāpat 2024. gadā svarīgi ir būt gudrākiem un ātrākiem, bet tas neattiecas tik daudz uz Ukrainu, kā uz Rietumu pusi.
"Nevajag vilcināties. Visas iepriekšējās piegādes, ieroči ir nākuši, bet ir nākuši vēlāk un lēnāk, nekā vajadzēja. Katrs mēnesis ir cilvēku dzīves, ir kara izredzes. Mēs visi Rietumos varētu sasparoties un domāt, kā mēs varam ar to, kas mums ir, ātrāk un gudrāk cīnīties, un izprast, kā attīstīsies tālākā kara darbība," atzina Bērziņa.
Viens no jautājumiem, kam jāpievērš papildu uzmanība, ir dronu izmantošana, jo iespējams, ka šogad kara laukā uz frontes līnijas nenotiks milzīgas pārmaiņas. Ja kaujas līnijas tiek stipri iesaldētas, ir jādomā par lētiem liela apjoma pasākumiem, īpaši par droniem.
"Ir jābūt gataviem turpināt to, kas ir iesākts, arī mūsu pusē. Visām valstīm ir jāsanāk kopā un jāturpina atbalstīt un domāt, kā tālāk rīkoties ātrāk un gudrāk, tā, lai šis gads būtu ne tikai iesaldēts gads, bet gads, kurā notiek arī ļoti pozitīvas pārmaiņas Ukrainā," norādīja Bērziņa.
Politiskā zemestrīce Rietumos
2024. gads Eiropā un pasaulē nāks ar ļoti daudzām parlamentu un valstu līderu vēlēšanām. Nozīmīgas vēlēšanas gaidāmas, piemēram, ASV, Krievijā, Beļģijā, Horvātijā, Portugālē, Lietuvā, un arī Eiroparlamentā.
"Šis ir lielākais vēlēšanu gads, kāds sen nav redzēts. Tas, cik daudzās valstīs varētu mainīties valdības un politiskās pieejas, ir gandrīz kā politiskā zemestrīce.
Ja mums šobrīd ir viena saprašana par to, kuri ir lielie lēmēji pasaulē, tad reāli tās personības, kuras varētu būt pie vadības pēc gada gan Eiropas pusē, gan visur citur, varētu ārkārtīgi mainīties. Ir milzīgs risks, ka nāk pie varas autoritārās, antidemokrātiskās balsis," atzina Bērziņa.
Mūsu visu uzdevums nākamgad ir noturēt un stiprināt savu valstu demokrātiskās institūcijas. Eiropas Parlaments, piemēram, ir ļoti nozīmīgs arī tādai salīdzinoši mazai valstij kā Latvija.
"Mums, latviešiem, Eiropas Parlaments, Eiropas Savienība ir liela prioritāte, bet, ja paskatās lielajās Eiropas Savienības valstīs, tad bieži tas Eiroparlaments tur liekas kaut kas tālāks. Ko tas nozīmē? Tas nozīmē, ka tur uz balsošanu tad nāk vairāk tās ekstrēmās balsis. Tas sakarīgais vidus, kuram ir vairākums, bieži neierodas vēlēt, tāpēc ir ārkārtīgi nozīmīgi, ka visā Eiropā šogad tiešām nopietni uztver to, ka vēlēšanas tad, kad notiek karš, kad pasaule izskatās bīstamāka un riskantāka, tiešām ir jāuztver nopietni," uzsvēra Bērziņa.
Priekšvēlēšanu laiks gan ASV, gan daudzviet Eiropā jau aktīvi sācies, priekšvēlēšanu kampaņas un aģitācija iet vaļā pilnā sparā, un tam visam pa vidu sāk pietrūkt uzmanības ārpolitikai un Ukrainai.
"Kāpēc nav pieņemta atbalsta pakete [Ukrainai] Amerikā? Tāpēc, ka pēc nez cik mēnešiem novembrī būs vēlēšanas, bet jau tagad runas par ārpolitiku nav populāras," atzina Bērziņa.
Politiķiem jābūt drosmīgākiem priekšvēlēšanu laikā neaizmirst par ārpolitiku, īpaši par atbalstu Ukrainai, lai arī cik nepopulāri ārpolitikas jautājumi varētu šķist sabiedrībai.
"Vēlēšanas būs ārkārtīgi noteicošas. Svarīgākais ir uztvert šo kā riska pilnu, bet arī iespēju pilnu momentu," pauda Bērziņa.
