Bulgārijā gaidāmas ilgstošas un sarežģītas koalīcijas sarunas. Pēc piektajām parlamenta vēlēšanām divu gadu laikā atkal nav izdevies noteikt pārliecinošu uzvarētāju.
Bulgārijas ieilgušās politiskās nedienas, ko galvenokārt izraisījis abu galveno bloku līderu personiskais naids, jau ir licis valstij atlikt eiro ieviešanas mērķa datumu, un tai vēl jāapstiprina šā gada budžeta likumprojekts.
Bijušā premjerministra Boiko Borisova centriski labējās partijas GERB vadītais bloks svētdien notikušajās vēlēšanās ieguvis 26,5% balsu. Otro vietu ieņem prorietumnieciskais reformistu bloks, kuru vada partija "Mēs turpinām pārmaiņas". Trešajā vietā – nacionālistu partija "Atdzimšana" ("Vazraždane"), kas simpatizē Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam un iebilst pret Bulgārijas pievienošanos eirozonai.
"To, ko gribējām sasniegt, uzskatu, ka šobrīd, mēs esam to paveikuši. Neapšaubāmi, "Atdzimšana" pārvēršas par pirmšķirīgu politisko spēku. Cik lielā mērā un cik precīzi, mēs uzzināsim pēc galīgo rezultātu apstiprināšanas," sacīja partijas "Atdzimšana" vadītājs Konstantīns Konstadinovs.
Ceturtie – etniskā turku kustība "Par tiesībām un brīvībām".
"Pēc vēlēšanu rezultātiem nepieciešams dialogs, lai atrastu formulu, ar kuru tautas dienaskārtība kļūs par politiķu, Nacionālās asamblejas, topošās valdības dienaskārtību, lai risinātu tautas problēmas," teica kustības "Par tiesībām un brīvībām" vadītājs Mustafa Karadaji.
Sofijas Liberālo stratēģiju centra programmu direktore Ruža Smilova norādīja, ka, lai gan abām vadošajām politiskajām grupām ir vienādas stratēģiskās ārpolitikas vērtības, to redzējums par valsti ir atšķirīgs.
"Mākoņi virs Bulgārijas nākotnes nav izklīduši, tie ir vēl vairāk sabiezējuši, vismaz, ja ņemam vērā radikāli labējās nacionālistiskās proputiniskās partijas "Atdzimšana" rezultātu, kas, visticamāk, būs trešais politiskais spēks valstī. Viena no galvenajām valsts problēmām ir tās ģeopolitiskās orientācijas noskaidrošana. Vai ta tiks saglabāta šajā nemierīgajā starptautiskajā vidē, kurā atrodamies, vai arī turpināsim vilcināties par valsts ārpolitiskajām prioritātēm," sprieda Smilova.
Bulgārijas vēlētāji ir noguruši no politiķu nespējas sadarboties, lai izveidotu valdību, kas spētu pārvarēt dzīves dārdzības krīzi un izskaust plaukstošo korupciju. Par to liecina fakts, ka vēlēšanas aizvadītas ar zemu aktivitāti, balsojuši tikai 38% vēlētāju.
"Vēlētāju aktivitāte joprojām ir rekordzema. Ievēlēta parlamenta leģitimitāte ar tik zemu vēlētāju aktivitāti un ar tik haotiski aizvadītām vēlēšanām, ņemot vērā mainītu vēlēšanu kodeksu, met ēnu uz vēlēšanu rezultātu un ar šiem rezultātiem izveidotā parlamenta leģitimitāti," atzina Sofijas Liberālo stratēģiju centra programmu direktore.
Pēdējo divu gadu laikā Bulgārijā lielākoties pie varas bijušas pagaidu valdības, kuras iecēlis prezidents Rumens Radevs. Viņam ir draudzīgas attiecības ar Vladimiru Putinu. Galvenā uzmanība bieži vien tiek pievērsta Radeva nostājai attiecībā pret Krieviju. 2021. gadā Radevs saniknoja Ukrainas valdību, nosaucot Krimu par daļu no Krievijas.
Šie gan vēl nav galīgie vēlēšanu rezultāti – kaut arī balsis saskaitītas, tie tiks izziņoti tuvāko dienu laikā. Ja tie nemainās, Boiko Borisovam tiks piešķirts mandāts sava ceturtā kabineta izveidošanai. Tomēr gaidāms, ka viņam būs grūti rast sabiedrotos, lai sadrumstalotā parlamentā izveidotu valdošo koalīciju.
