Viens no naratīviem Krievijas daudzu gadu ilgajā pret Ukrainu vērstajā dezinformācijas kampaņā ir it kā tur plaši izvērstā orgānu tirdzniecība. Krievijas mediji regulāri atkārto, ka Ukraina tos masveidā pārdod rietumvalstīm.
Lūk, fragments no telekanāla "TV360":
"Narkotikas, prostitūcija un cilvēku orgānu pārdošana. Trīs neglīti militārā konflikta "jātnieki" piestūķē kabatas Ukrainas politiķiem, kuri zaudējuši cilvēcību. Pusgada laikā kopš speciālās operācijas sākuma Ukrainas drošības dienesta peļņa ir 35 miljardi dolāru. Savainotos karavīrus vairs neārstē, bet liek zem narkozes un izņem no ķermeņa visu, kas var nest papildu peļņu."
Ukrainā pirkt un pārdot orgānus ir aizliegts, un nav pierādījumu, ka Ukrainas institūcijas to dara. Par spīti tam naratīvs Krievijā arvien ir populārs.
Vēl šomēnes to atkārtoja Krievijas Ārlietu ministrijas preses sekretāre Marija Zaharova: "Bizness plaukst, pateicoties lielajiem zaudējumiem frontes līnijā. Pēc ķirurģiskās procedūras ķermeņus sadedzina un radiem pasaka, ka kaujinieks ir pazudis."
Zaharova teikto pamatoja ar nesen veidotu paša Kremļa propagandas filmu "Tanki pret nierēm". Tajā stāstīja, ka Ukrainas armija, skolas, slimnīcas un bērnunami cilvēkiem izgriež orgānus un tos pārdod.
Vēl propagandas filmā lēsts, ka pirms pusotra gada likumdevējs šo procesu teju padarīja legālu: "2021. gada 16. decembrī Ukrainas Augstākā rada pieņēma likumu nr. 5831. Ukraiņi, tostarp bērni, var pēc nāves kļūt par orgānu donoriem bez notāra apstiprinājuma un bez radinieku piekrišanas. Orgānus var pārdot ārzemēs."
Orgānus Ukrainā pārdot nedrīkst, un arī pārējais ir sagrozīts. Grozījumi paredz, ka valsts sedz visas ar transplantāciju saistītās izmaksas un mazina birokrātiju. Proti, līdzīgi kā gandrīz visā Eiropas Savienībā Ukrainā vairs nav jāiet pie notāra, lai dotu atļauju pēc nāves izmantot orgānus transplantācijai. Taču tas nenozīmē, ka nav citu drošības pasākumu.
Lai kļūtu par potenciālo donoru, cilvēkam personīgi jāierodas attiecīgajā iestādē, jāraksta iesniegums un jāuzrāda personu apliecinoši dokumenti. Ja cilvēks pirms nāves nav lēmis par saviem orgāniem, tiesības lemt nonāk ģimenes rokās, bet, ja tās nav, tad cilvēkam, kas uzņēmies apbedīšanu. Nav nekāda pamata Kremļa propagandistu paustajam par karavīriem, jo
Ukrainā karā kritušo orgānus aizliegts izmantot pat tad, ja viņi bijuši reģistrēti donori.
Valstī arī strikti noteikts, kādos gadījumos atļauts transplantēt dzīva cilvēka orgānus. Piemēram, tos drīkst ziedot tikai tuviem radiniekiem un tad, ja kaitējums donora veselībai būs mazāks nekā risks, kas apdraud saņēmēja dzīvību. Tātad, ja Ukrainā kāds tirgo orgānus, tam nav saistības ar valstī pieņemtajiem likumiem.
