Vēl daudz mājasdarbu
Latviju un Moldovu šķir tūkstošiem kilometru, taču abas valstis pusgadsimtu bija daļa no Padomju Savienības, kuras sastāvā tās nelikumīgi iekļāva Otrā pasaules kara laikā. 1991. gadā Latvija un Moldova ieguva neatkarību, kas pavēra jaunas iespējas un arī radīja virkni izaicinājumu. Latvija drīz atzīmēs 20. gadadienu kopš uzņemšanas ES, bet viena no Eiropas nabadzīgākajām valstīm – Moldova – tikai pērn decembrī saņēma uzaicinājumu sākt sarunas par pievienošanos blokam.
Moldovas prezidente Maija Sandu ir izvirzījusi mērķi līdz 2030. gadam iestāties ES. To īstenot būs sarežģīti, jo valstij ir jāveic vēl virkne reformu, piemēram, tieslietu jomā un korupcijas apkarošanā. Un nopietns šķērslis Moldovas eirointegrācijas ceļā ir separātiskais Piedņestras reģions, kur joprojām atrodas daži tūkstoši Krievijas militārpersonu.
ES vēstnieks: Krievijas dezinformācijas iespaids uz daļu sabiedrības ir ļoti liels
ES vēstnieks Moldovā Jānis Mažeiks neslēpa, ka Krievijas pilna mēroga iebrukums Ukrainā ievērojami paātrinājis Moldovas eirointegrācijas procesu.
"Pirms divarpus gadiem neviens nedomāja, ka Moldova varētu kļūt par kandidātvalsti. Par to neviens nedomāja pat 2022. gada janvārī. Viss mainījās 2022. gada 24. februārī, jo tam sekoja Eiropas Savienības dalībvalstu un Eiropas Savienības politiskās vadības vēlme atbalstīt Ukrainu un vēlme atbalstīt Moldovu kā valsti, ko karš visvairāk ietekmēja. Un viens no atbalsta veidiem bija veicināt ātrāku šo valstu eirointegrāciju," atgādināja diplomāts.
Optimismu par Moldovas eirointegrācijas procesu vairo tas, ka valstī pie varas ir valdība un prezidente, kas ir apņēmības pilni darīt visu nepieciešamo, lai Moldova pēc iespējas drīzāk kļūtu par pilntiesīgu ES locekli, norādīja Mažeiks.
"Atšķirībā no Latvijas, kur ideja par virzību uz atgriešanos Eiropā vienmēr bija klātesoša – vienalga, kādas bija valdības, šeit valdības ir mainījušas orientāciju diezgan bieži. Tas atspoguļo to, ka arī sabiedrība nav pilnīgi viendabīga. Proti, šeit tiešām ir daļa sabiedrības, kura joprojām uzskata, ka ir nepieciešams stiprināt attiecības ar Krieviju. Ja mēs skatāmies uz realitāti, tad tam ir aizvien mazāks pamats arī ekonomiski, jo jau 20 gadu Eiropas Savienība ir Moldovas lielākais tirgus. Tagad tirgoties ar Krieviju ir kļuvis praktiski neiespējami, tomēr Krievijas dezinformācijas un propagandas iespaids uz daļu sabiedrības ir ļoti liels," sacīja ES vēstnieks.
Krievija vienmēr centusies nepieļaut Moldovas tuvināšanos Eiropai
Moldovā diskusijas par valsts iestāšanos ES notiek aptuveni kopš 2005. gada, un Krievija vienmēr ir centusies nepieļaut Moldovas tuvināšanos Eiropai. To apliecināja Maskavas lēmums palielināt gāzes cenu un aizliegt Moldovas vīna importu, kas bija sāpīgi nelielās valsts ekonomikai.
Ekonomists un bijušais Moldovas parlamenta deputāts Vjačeslavs Joniče intervijā Latvijas Radio ironizēja, ka Krievijas vadītājs Vladimirs Putins visvairāk ir veicinājis Moldovas integrāciju ES. "Putins mums katru dienu atgādina, ka Moldovai labāk ir pievienoties Eiropas Savienībai. Pašlaik mēs uz Krieviju pārdodam mazāk nekā 5% no kopējā eksporta apjoma. Mums faktiski vairs nav nekādu attiecību ar Krieviju," teica Joniče.
Neraugoties uz to, ievērojama Moldovas sabiedrības daļa joprojām simpatizē Krievijai, norādīja Joniče.
"Moldovas iedzīvotājus var sadalīt trīs grupās. Aptuveni 30% ir pilnībā eiropeiski un pret Krieviju noskaņoti. Šie cilvēki uzskata, ka Eiropas Savienība ir laba, bet Krievija – zagļi, noziedznieki un tā tālāk. 30% ir Krievijas atbalstītāji, kuri tic Krievijas vērtībām, un viņi ir noskaņoti pret Eiropas Savienību. Bet 40% vēlas draudzēties ar visiem. Viņiem nav nepatikas pret Krieviju, viņiem nav nepatikas pret Putinu, taču viņi neatbalsta karu Ukrainā. Lielākā daļa šo cilvēku ir kļuvuši par Eiropas Savienības atbalstītājiem. Taču bīstamība ir tajā, ka šie 40% cilvēku ļoti viegli var mainīt savu nostāju," skaidroja eksperts, "Sanāk, ka vairāk nekā 60% Moldovas iedzīvotāju atbalsta Eiropas Savienību, taču es būtu ļoti uzmanīgs, jo puse no viņiem ir ļoti sarežģīti Eiropas atbalstītāji un jebkurā brīdī var doties pretējā virzienā, ja kaut kas notiks ne tā."
Ar prokremliskiem vēstījumiem Maskava cenšas Moldovu ievest atpakaļ Krievijas ietekmes orbītā
Lai gan kopš Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā Moldovas varasiestādes ir aizliegušas pārraidīt lielākos Kremļa propagandas televīzijas kanālus un bloķējušas desmitiem interneta mediju, Krievijas dezinformācija un viltus ziņas turpina sasniegt ievērojamu daļu no vairāk nekā 3 miljoniem valsts iedzīvotāju. To papildina arī vietējiem oligarhiem piederošo mediju atklāti prokremliskie vēstījumi, kuru mērķis ir destabilizēt situāciju valstī un mazināt sabiedrības uzticēšanos valdībai, pastāstīja dezinformācijas eksperts Andrejs Kureraru.
"Mēs runājam galvenokārt par propagandu, kas ir vērsta pret Eiropas Savienību un NATO. Visizplatītākie ir vēstījumi par to, ka Eiropas Savienība patiesībā nevēlas mūsu uzņemšanu, ka mēs pārdosim savu suverenitāti Eiropas Savienībai un kļūsim mazāk neatkarīga valsts. Taču ir novērojamas arī mērķētas dezinformācijas kampaņas pret valdību, tieslietu sistēmas reformām un politiskām reformām, kuru mērķis ir veicināt politisko atbildību un lēmumu pieņemšanas caurskatāmību valstī," sacīja Kureraru.
Nesen tika nopludināts Kremļa plāns, kurā ir aprakstīts, kā ar separātisma ideju veicināšanu un prokremlisku vēstījumu izplatīšanu destabilizēt Moldovu un ievest to atpakaļ Krievijas ietekmes orbītā.
Kureraru uzskata, ka šajā ziņā Moldovai ir daudz līdzību ar Baltijas valstīm: "Mums arī ir neliela, bet aktīva krieviski runājošo minoritāte, kas joprojām ir saistīta ar padomju mitoloģiju, ar pārliecību, ka sakaru veicināšana ar Krieviju ir būtiskākais, ko Moldova var darīt, ka mūsu tiekšanās uz Rietumiem nav pareizais ceļš. Viņi bija mazāk pamanāmi tūlīt pēc Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā kara morālo seku dēļ, kā arī tāpēc, ka valdīja bailes no kara nonākšanas līdz Kišiņevai. Taču tagad viņi atkal aktivizējas, un mēs dzirdam aizvien vairāk balsu, kas saka, ka mums vajadzētu pārdomāt savu ārpolitiku un rīkoties pragmatiski, kas, viņuprāt, nozīmētu palikt šajā nenoteiktajā stāvoklī starp Austrumiem un Rietumiem."
Lai mazinātu dezinformācijas ietekmi un ārvalstu mēģinājumus iejaukties valsts iekšējās lietās, Moldovas valdība sadarbībā ar ES veido Stratēģiskās komunikācijas un dezinformācijas apkarošanas centru. Bet pagājušā gada nogalē Moldovas parlaments apstiprināja jaunu nacionālās drošības stratēģiju, kurā Krievija pirmo reizi ir minēta kā viens no galvenajiem draudiem valsts nacionālajai drošībai. Stratēģijā ir uzsvērta arī Moldovas ciešāka sadarbība ar ES, ASV un NATO, lai gan valsts pagaidām negrasās atteikties no konstitūcijā noteiktā neitralitātes statusa un pievienoties militārajai aliansei.
Šis gads Moldovas ārpolitikas kursam var būt izšķirošs
Šis gads var izšķirt Moldovas turpmāko ārpolitisko virzienu. Oktobrī notiks Moldovas prezidenta vēlēšanas, kurās par otro prezidentūras termiņu cīnīsies valsts vadītāja Sandu. Viņa vēlas, lai vienlaikus ar vēlēšanām notiktu referendums par Moldovas dalību ES. Pagaidām nav zināms referenduma jautājums un tas, vai balsojums būs tikai konsultatīvs vai arī tam būs juridiskas sekas. Taču ir skaidrs, ka Krievija ar vietējo prokremlisko spēku palīdzību centīsies ietekmēt balsojumu iznākumu.
Ekonomistu Joniči uztrauc ne vien tas, ka tikai aptuveni trešā daļa Moldovas iedzīvotāju ir pārliecināti ES atbalstītāji, bet arī tas, ka prokremliskās partijas vispār nerunā par referendumu.
"Man ir bažas, ka viņiem ir kāds plāns. Un tas ir nepatīkams plāns. Es būtu ļoti uzmanīgs šajā jautājumā. Jo, iedomājieties, ka referendums varētu notikt ne tā, kā paredzēts. Tad ir divas problēmas. Pirmkārt, Moldovas politiskais vēstījums. Otrkārt, kas notiks prezidenta vēlēšanu otrajā kārtā. Tas var izrādīties "melnais gulbis", kas var izspēlēt ļaunu joku vēlēšanu otrajā kārtā. Es nesaku, ka tā būs, taču es būtu ļoti, ļoti uzmanīgs. Tāpēc mani visvairāk satrauc tas, kāpēc visas eiropeiski noskaņotās partijas atbalsta referendumu, bet prokrieviskās partijas klusē," uzsvēra Joniče.
Moldovas valdības rīcībā ir vēl seši mēneši, lai pārliecinātu pilsoņus, ka viņiem ir jābalso par valsts dalību ES, kas sekmētu ne tikai Moldovas ekonomikas izaugsmi, bet arī drošību laikā, kad kaimiņvalstī Ukrainā turpinās postošs karš.
