"Viņi ir izvēlējušies, kurā pusē nostāties. Mēs viņus izsvītrojam. Ceļš uz šejieni viņiem ir slēgts, bet Latvijā viņi reti kuram ir vajadzīgi, jo šie rusofobi uzstājas krievu valodā," izdevumam "Abzac" stāsta Drapeko.
Laimas Vaikules rīkotais mūzikas festivāls notika no 26. līdz 30. jūlijam; tajā uzstājās opozīcijā Putina režīmam esošie izpildītāji Andrejs Makarevičs un Maksims Galkins, ukraiņu mūziķi Vera Brežņeva un Verka Serdjučka, kā arī virkne latviešu mūziķu, piemēram, Intars Busulis, Jānis Stībelis, Inese Galante, Marija Naumova, Aija Andrejeva u.c.
Maksims Galkins kopā ar Vaikuli latviešu valodā nodziedāja Raimonda Paula dziesmu "Par pēdējo lapu".
Festivāla laikā arīdzan tika vākti ziedojumi Ukrainas bērnu rehabilitācijai Latvijā; tika savākti vairāk nekā 3800 eiro.
"Kad sākās karš, ļoti baidījos, ka pēc kāda laika cilvēki par to aizmirsīs. Ne jau visi var būt kā es, kas vakarā ar domām par Ukrainu liekas gulēt un no rīta ar tām ceļas, tāpēc gribēju, lai uz festivālu atbrauc ukraiņi un mēs redzam, cik tā ir skaista un talantīga tauta! Tā ir galvenā festivāla ideja, lai ļaudis neatslābst un neaizmirst Ukrainu," intervijā žurnālam "Mājas Viesis" stāstīja Vaikule.
Krievijas propagandas mediji gan izplatīja vēstījumu, ka Vaikule savā festivālā vācot naudu Ukrainas armijas vajadzībām.
Kremļa propaganda arīdzan cenšas attēlot Vaikuli kā nepateicīgu būtni, jo savulaik viņa guvusi labu peļņu no sadarbības ar Krieviju.
"Viņa ar prieku uzstājās Krievijā, pelnīja naudu un saņēma aplausus. Ir tāda cilvēku kategorija: kur viņus baro, tur arī dzimtene," apgalvo Drapeko.
"Fronte ir skārusi arī kultūras jomu; visi ir iedalīti savējos un svešajos."
Vēl asāk par Vaikuli izteicies krievu rakstnieks Jurijs Poļakovs, kurš viņu raksturojis kā PSRS radītu zvaigzni, kas Eiropas Savienībā nevienam neesot vajadzīga.
Poļakovs kārtējo reizi atkārtojis Kremļa propagandas izdomājumus par latviešiem kā fašistiem un rusofobiem.
"Man ir aizdomas, ka Vaikule augusi vidē, kur par varoņiem uzskatīja latviešu fašistus; viņas tēvocis dienēja SS. Varbūt viņa nezina: kad Baltijā valdīja vācieši un zviedri, tur vispār bija aizliegts sabiedriskās vietās runāt latviešu valodā. Pirmā skolēnu mācību grāmata latviešu valodā tika izdota tikai 19. gadsimta vidū, kad daļa Latvijas bija Krievijas impērijas sastāvā," apgalvo Poļakovs.
Viņš arīdzan pavēstīja, ka rusofobija tagad esot Latvijas valsts īstenota politika.
