Bikše sarunā ar Latvijas Televīziju teica, ka drīkstējis startēt tikai sprintā pirmajā sacensību dienā.
"Tas bija pēdējais, ko mēs runājām. Es gribēju braukt visās distancēs," paskaidroja Bikše.
Startēt vien sprinta distancē Bikše esot varējis, jo tā bija vienīgā, kur paralēli Pasaules kausa posmam norisinājās arī Latvijas čempionāts. Komunikācija Bikšem un trenerim notikusi ar Jāni Puidu, kurš LSS ir atbildīgs par distanču slēpošanu.
LSS viceprezidents Gunārs Ikaunieks intervijā Latvijas Televīzijai pauda šaubas, vai Bikšem bijis šāds piedāvājums.
"Jo pilnīgi visiem Latvijas sportistiem – pilnīgi visiem, un par to es esmu pārliecināts, tika piedāvāts," uzsvēra Puida. "Kā redzējāt [sacensību] protokolā, tur ir ļoti daudz sportistu, kas startēja garajās distancēs gan klasikā, gan masu startā. Ja ir kāds, kas viņam [Bikšem] tā ir teicis, tad vajag nosaukt vārdu un uzvārdu, bet es ļoti šaubos. Es neticu, ka kādam bija tādas pilnvaras aizliegt viņam startēt Latvijā garajā distancē."
Nesaprašanās starp Bikši un Slēpošanas savienību izcēlās arī laikā, kad Pasaules kausa posms notika Otepē. Bikše tur aizvadīja treniņnometni, tāpēc treniņu nolūkā vēlējās startēt arī rollerslēpošanas sacensībās. Bet, aizbildinoties ar vēlo pieteikšanos, arī šis posms Bikšem gāja secen.
"Problēma bija tāda, ka vīriešiem pie starta tika pielaists tikai viens [Latvijas] pieaugušais. Trīs juniori un viens pieaugušais – tāda bija kvota," sacīja Bikše. "Tā bija sākumā runāts, un tā bija runāts arī pāris dienas pirms starta, ka man iespējas startēt nebūs. Bet, iznākot starta sarakstam, parādījās divi dalībnieki. Otrs dalībnieks bija noformēts kā komandas kapteinis – viņš drīkst startēt. Viņam tāds izņēmums. Kaut gan šādā individuālajā sportā komandu kapteiņi sacensībās nepiedalās. Viņi iet uz kapteiņu sapulcēm, stāv trasē un dara tāda veida lietas."
Runa ir par Edgaru Bernānu, kurš startēja Slovākijas posmā. LSS viceprezidents Ikaunieks nevarēja komentēt Bernāna startēšanas iemeslus.
Bikšem jau ilgāku laiku ir sajūta, ka īpaši tiek strādāts atsevišķiem sportistiem.
"Uz dažiem attiecas kaut kādi izņēmumi, bet ar dažiem, kas sevi jau ir pierādījuši daudzu gadu garumā pasaules čempionātos un visās sacensībās, nav nekādas komunikācijas un nekāda respekta," uzskata Bikše.
Savukārt Ikaunieks uzsvēra, ka Pasaules kausa posmiem rollerslēpošanā jau aprīlī tika izstrādāti dalības kritēriji, ko apstiprināja LSS valde.
"Tika veidota komanda ar mērķi labi startēt Pasaules kausa posmos un cīnīties par augstām vietām. Tas arī sekmīgi ir realizējies," teica Ikaunieks. "Šobrīd Latvija Pasaules kausa kopvērtējumā Nāciju ieskaitē ir 3. vietā. Mums Pasaules kausā ir trīs līderi – Samanta Krampe, Lauris Kaparkalējs un Raimo Vīgants. Vienīgi dāmu grupā mēs neesam līderos. Domāju, ka sistēma, ko izstrādājām, ir ļoti pareiza."
Jānis Puida par dalībnieku iespējām startēt sacensībās
Par distanču slēpošanu atbildīgais Puida vēlāk intervijā Latvijas Televīzijai paskaidroja, ka Madonā varēja startēt visi sportisti, kas to vēlējās. Savukārt Pasaules kausa posmos rollerslēpošanā ārpus Latvijas iespēja startēt bija izlases dalībniekiem un sportistiem pēc LSS valdes lēmuma. Savukārt Bikšes treneris vēlmi startēt Igaunijā pieteica telefoniski četras dienas pirms starta, taču FIS noteikumi paredz pieteikšanos ne mazāk kā astoņas dienas pirms attiecīgajām sacensībām, paskaidroja Puida.
Lai arī rollerslēpošanu vairāk uztver kā treniņu elementu distanču slēpotājiem un biatlonistiem, arī šajā disciplīnā rīko pasaules čempionātus, tādēļ par augstām vietām no Latvijas valsts budžeta sportistiem un treneriem izmaksātas naudas balvas. Piemēram, 2019. gadā Raimo Vīgants par 3. vietu pasaules čempionātā no valsts saņēma 3073 eiro, bet divi viņi treneri un vēl divi apkalpojošā personāla locekļi – pa 384 eiro katrs.
