Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) Sporta departamenta direktors Edgars Severs sarunā Latvijas Radio pastāstīja, ka plāns ir sākt ar konkursu trases rekonstrukcijas projekta meta izstrādei, kas neprasīs lielu finansējumu. Severs nenoliedza, ka vēl gaidāmas diskusijas par Siguldas trases rekonstruēšanas lietderību, jo izmaksas salīdzinājumā ar citām sporta nozares vajadzībām ir lielas.
Valsts pēdējos pāris gados nav veikusi investīcijas Siguldas kamaniņu un bobsleja trases attīstībā, bet ik gadu piešķir dotāciju, kas 2022.gadā ir 341 000 eiro no valsts sporta budžeta. Aktīvākas diskusijas par trases nākotni bija pirms pāris gadiem, kad Sigulda kandidēja uz 2026. gada ziemas olimpisko spēļu sacensību uzņemšanu. Tad valdībā tika skatīti trases attīstības plāni un tika iezīmēti 50 miljoni eiro objekta kapitālai pārbūvei.
Pēc olimpisko plānu neveiksmes Siguldas trasei nacionālajā attīstības plānā ir iezīmēti 30 miljoni eiro, kas tāpat ir ievērojama summa. Tiesa,
2022. gada valsts budžetā gan nav atbalstīts finansējums Siguldas trases attīstībai.
"Ir iezīmēts šajā plānā, ka trase mums jārekonstruē un jāattīsta. Un virtuāli, ja to dara, tad summa, kā minimums būtu 30 miljoni eiro," paskaidroja Severs.
IZM saskata, ka būtu jāsāk ar nākamo loģisko soli, rīkojot starptautisku konkursu par apmēram 40 000 eiro trases rekonstrukcijas projekta meta izstrādei. Tam plānots 2022. gadā paredzēt arī finansējumu, un aprīlī jau varētu būt attiecīgs valdības lēmums, teica Severs. Konkursa finansējuma avots būtu valsts pamatbudžeta līdzekļi.
Par turpmāko rīcību pēc meta sadaļas jau būtu jālemj jaunajai valdībai, uzskata Severs. Viņš neslēpj, ka
sporta nozarē jautājums nav viennozīmīgs, jo jāsamēro vismaz 30 miljoni eiro vienai trasei ar, piemēram, investīcijām bērnu un jauniešu sporta skolām,
kur finansējumā trūkst 10 reižu mazāka summa jeb trīs miljoni eiro. Jautājums būtu arī par citu sporta veidu būtiskāku attīstības veicināšanu.
"Tās ir nopietnas diskusijas, un arī [sporta politikas] pamatnostādnēs mēs uz šo jautājumu neesam tiešā veidā atbildējuši," neskaidro situāciju par Siguldas trases rekonstrukciju raksturoja Severs.
Šogad būtu jāizveido prioritārs valsts investīciju sporta infrastruktūras objektos saraksts, par ko varētu diskutēt 2023. gada un tālāko gadu kontekstā, piebilda Severs.
IZM ir atteikusies no sākotnējās ieceres definēt valstī prioritāros sporta veidus, tā vietā izvēloties noteiktu punktu aprēķināšanas pieeju.
Sākotnējā iecere bija valstī noteikt prioritāros sporta veidus, kas tiktu atbalstīti gan bērniem un jauniešiem, gan tautas sporta un augstu sasniegumu līmenī. Taču ministrijā pārliecinājās, ka noteiktais kritēriju kopums dod brīžiem loģisku, bet brīžiem pilnīgi neloģisku rezultātu.
Nākamais variants bija diskusija par prioritārajiem sporta veidiem tieši augstu sasniegumu līmenī, par pašu piramīdas spici, bet pašreizējā situācijā, pēc Severa teiktā, ir iezīmējies zināms vidusceļš. 2022. gadā IZM bija jauns uzstādījums par Latvijas Sporta federāciju padomes finansējuma sadali, kas tika atbalstīts Nacionālajā sporta padomē, paredzot trīs kritēriju blokus. Tas paver iespējas gan sporta veidiem ar lielu dalībnieku skaitu, gan augstiem sasniegumiem, piemēram, bobslejā un kamaniņu sportā, kur iesaistīts minimāls sportojošo skaits.
Pirmais kritēriju bloks ir federācijā reģistrēto biedru skaits jeb ar attiecīgo sporta veidu nodarbojošos skaits, un tas ir viens no pamata mehānismiem, kā valsts turpmāk aprēķinās finansējumu sporta federācijām, paskaidroja Severs. Latvijā visas federācijas ir ieviesušas licencētu sportistu reģistru un saņem punktus atbilstoši rādītājam.
Otrais bloks ir federāciju aktivitātes, ņemot vērā tādus rādītājus kā sportistu dalība starptautiskās sacensībās, bet ne sasniegtos rezultātus. Punktu piešķiršanā uzskaita attiecīgās federācijas Latvijā rīkotās sacensības bērniem, jauniešiem, tautas sporta, augstu sasniegumu līmenī un arī citas aktivitātes, piemēram izglītībā.
Savukārt trešais bloks ir federāciju sportistu augstie sasniegumi, atbilstoši kritērijiem vērtējot arī to starptautisko rezonansi.
No Latvijā reģistrētajām 94 sporta veidu federācijām sporta veidu ranga topā ir volejbols, iekļaujot arī pludmales volejbolu. Tālāk seko vieglatlētika, ļoti augstu ir arī futbols, basketbols, bet pārstāvēts ir arī bobslejs, skeletons un kamaniņu sports, kam nav masveidība, turpretim ir ļoti augsti sasniegumi, pastāstīja Severs.
Bobsleja un kamaniņu trase objektīvi nevar būt pelnoša, un tāpat būs arī nākotnē, uzsvēra IZM Sporta departamenta direktors. Valsts pērn oktobrī ar papildu dotāciju kompensēja trases neiegūtos pašu ieņēmumus kovida apstākļu dēļ, bet IZM ir skaidrs, ka mūžīgi piemaksas nevarēs turpināsies. Severs uzsvēra, ka trases vadībai ir jāstrādā un jāmeklē citas iespējas arī apstākļos, kad nozīmīgu finanšu devumu nodrošinājušo Krievijas sportistu atgriešanās Siguldas ledus trasē drīzā nākotnē nav gaidāma.
