Vinogradovs lēkšanā no lielā tramplīna sasniedza 47.vietu un bija priekšpēdējais. Savukārt 10 kilometru slēpošanā , kas risinājās -20 grādu salā, Markuss aukstuma dēļ zaudēja roku jutīgumu un izstājās.
Pēc izstāšanās slēpošanā Markuss sarunā ar LSM.lv un Latvijas Televīziju pastāstīja, ka pirmajā aplī viss bija kārtībā, bet turpinājumā garā nobraucienā sāka salt rokas. Otrajā aplī Latvijas sportists rokas vairs nejuta un pēc izstāšanās devās uz ģērbtuvēm, kur ilgāku laiku viņam bija jāsildās.
Vinogradovs neslēpa, ka tik izaicinošos apstākļos un tādā aukstumā nebija iepriekš nekad startējis.
"Zināju, ka būs grūti, bet es nedomāju, ka būs tik grūti," viņš teica.
Ar Pekinas spēlēs iespēto Markuss nav apmierināts, bet zina, kas un kā jādara turpmāk. Sportists uzsvēra, ka ir gan vilšanās, gan gūta pieredze, kā arī jāpārdomā notikušais un jāstrādā tālāk.
"[Tagad] es saprotu, kāds līmenis šeit ir, arī apstākļi ir skaidri," teica Vinogradovs. "Nākamajās sacensībās kārtīgāk jāizvērtē gaidāmie apstākļi un jābūt gatavam aukstumam."
Markuss nešaubās, ka ir uz pareizā ceļa, un jāturpina strādāt.
Vinogradovs vēlas uzlabot rezultātus tramplīnlēkšanā, kas nāks ar lielāku lēcienu skaitu, un tad viņš sagaida, ka viss būs kārtībā. Nākamajām ziemas olimpiskajām spēlēm pēc četriem gadiem Itālijā Markuss noteikti būšot gatavs.
Tramplīnlēkšanā Markuss ierindojās 47. vietā un apsteidza vienu sāncensi, turklāt pirmo reizi augstākā līmeņa sacensībās lēca no lielā tramplīna. Sportists pastāstīja, ka karjerā pirmajās augstākā ranga sacensībās uz lielā tramplīna lēciens neizdevās tik labi kā treniņos. Ziemeļu divcīņā sportistam ir tikai viens ieskaites lēciens, pēc kurā gūtajiem punktiem nosaka starta intervāla secību slēpošanai.
"Ņemot vērā, ka šīs man ir pirmās sacensības tik augstā līmenī uz lielā tramplīna, tad nav tik traki," tramplīnlēkšanā sevis paveikto novērtēja Vinogradovs. "Ne Pasaules kausos, ne pasaules čempionātos vēl neesmu lēcis no 120 metru tramplīna."
Abi olimpiskie tramplīni Pekinas spēlēs viens no otra būtiski atšķiras ne tikai lieluma dēļ, paskaidroja Markuss.
Uz lielā tramplīna lielāks ātrums un augstāks lidojums, turpretim uz mazā 90 metru tramplīna lidojums bija ļoti zems.
"Man pašam lielais tramplīns patīk vairāk nekā deviņdesmitnieks," atzina Vinogradovs.
Pieredze uz lielā tramplīna Latvijas vienīgajam ziemeļu divcīņniekam gan nav liela – apmēram 200 lēcienu, kas ir krietni mazāk, nekā sportisti veic vienā pilnā sezonā. Olimpiskajās spēlēs Markuss galvenokārt koncentrējās startiem uz mazā tramplīna un ar to saistīja lielākās cerības. Taču, lecot uz mazā tramplīna, saprata, ka cerētos rezultātus neizdosies sasniegt, tādēļ īpaši koncentrējās nākamajām sacensībām, kur jālec no lielā tramplīna.
Izmēģinājumā lēcienā pūta diezgan liels pretvējš, sacensību laikā vējš pierima, bet visiem apstākļi bija diezgan līdzīgi, atzina Markuss. Gatavojot taktiku slēpošanas sacensībām, viņš izvērtēja tuvākos sāncenšus, kā arī piebilda, ka būs svarīgi pietiekami silti saģērbties. Auksto laikapstākļu dēļ slēpošanas sacensību sākumu pārcēla pusstundu agrāk, lai sportisti distancē neriskētu nonākt 20 grādu salā, kas tik un tā ziemeļu divcīņniekus panāca.