ĪSUMĀ:
- Lillehammeres trase pieder pašvaldībai, objekta uzturēšanai tā atvēl prāvas finanšu subsīdijas
- Norvēģijā ledusrenē sarežģīti piesaistīt jaunus dalībniekus citu sporta veidu lielākas popularitātes dēļ
- Lillehammerē treneres sapnis ir iesaistīt kamaniņu sportā 30-40 bērnu
- Tūristi un citvalstu sportisti nodrošina Lilehammeres trasei būtiskus ienākumus
- Norvēģi kā partneri 2030. gada ziemas olimpisko spēļu rīkošanai nav uzrunāti un negrasās iesaistīties
Trasi Lillehammerē atklāja 1992. gadā divus gadus pirms ziemas olimpiskajām spēlēm, un pašlaik tā ir Olimpiskā parka jeb "Olympiaparken" sastāvdaļa. Struktūra pilnībā pieder pašvaldībai un apvieno vairākus 1994. gada olimpisko spēļu objektus no slēpošanas trasēm un hokeja halles līdz bobu, kamanu un skeletona trasei.
Ledusrenes trasi ar 1,3 miljoniem eiro gadā atbalsta pašvaldība, mazākas summas atvēl arī reģions un valsts, neraugoties uz to, ka pasaules čempionāta līmenī norvēģi nestartē jau vairākus gadus. Šobrīd Norvēģijai nav neviena augsta līmeņa kamaniņu braucēja, bobslejista vai skeletonista. Pēdējā reize bija 2019. gadā skeletonā un kamaniņās, bet bobslejā - 2017. gadā. Skaudri fakti, bet
iemesli norvēģu atturībai pret ledusrenes sporta veidiem ir vienkārši un meklējami finanšu jomā.
"Tā ir ekonomika. Tā norisinās sabiedriskā dzīve Lillehammerē un Norvēģijā," Latvijas Televīzijai pastāstīja kamaniņu sporta trenere Lillehammerē Karolīne Melasa. "Ja tu nenodarbojies ar futbolu, handbolu vai distanču slēpošanu, tu esi dīvains bērns. Tā tas darbojas, un tas ir skumji."
Melasa bija Norvēģijas junioru izlases kamaniņu braucēja, bet šobrīd viņa trenē bērnus. Lielās konkurences dēļ trenere audzēkņus mēģina piesaistīt, viesojoties vietējās skolās.
"Mums tagad ir daži slikti gadi, un mēs ļoti smagi strādājam, lai audzinātu bērnus un izveidotu viņiem labu platformu. Lai bērni varētu augt un iesaistīties sportā," sacīja trenere Melasa. "Ceram, ka pēc dažiem gadiem mums atkal kāds būs Pasaules kausā. Augstākais mums šobrīd ir kamaniņu sportists Junioru kausā."
Treneres sapnis ir iesaistīt 30–40 bērnus, lai viņus varētu dalīt treniņu grupās.
"Tagad mums ir aptuveni astoņi bērni, un mēs ļoti smagi strādājam. Dodamies uz vietējām skolām un nodrošinām četrus vai piecus kluba darbiniekus, palīdzot viņiem šeit vienā mācību dienā. Vēlamies, lai viņi atgrieztos normālā treniņu procesā," ar sava darba ikdienu iepazīstināja trenere. "Esam ļoti priecīgi, jo tagad trīs meitenes atgriezās un sāka trenēties. Mums tas ir liels dalībnieku skaits, tāpēc esam ļoti priecīgi par to un vēlamies turpināt līdz nākamajam gadam un sākt projektu agrāk – jau ziemā."
Melasa cer Pasaules kausā bobslejā Norvēģijas sportistus redzēt pēc diviem gadiem, bet kamaniņu sportā – pēc pieciem gadiem. Trenere ir uzaugusi blakus trasei, par kuru, viņasprāt, neviens nezina.
"Tas ir tāpēc, ka futbols un distanču slēpošana ir tik lieli. Viņiem ir tik daudz naudas, un katrs bērns ziemā dodas uz distanču slēpošanas treniņiem," atzina Melasa.
Olimpiskās spēles Lillehammeres trasē norisinājās pirms 29 gadiem. Pašlaik te nenotiek augstākā līmeņa sacensības, bet dienā, kad trasē viesojās Latvijas Televīzija, tur norisinās Lielbritānijas bruņoto spēku čempionāts.
Pateicoties mazāka mēroga sacensību organizēšanai, citvalstu sportistu treniņnometnēm un tūrismam, trasi pārvaldošā organizācija pērn apgrozīja deviņus miljonus eiro.
"Mums visu ziemu un vasaru šeit ir tūristi, un ziemā ir arī sportisti," pastāstīja Lillehammeres trases menedžere Anne Joruna Smikopa. "Tūrisma sezonu sākam decembrī. Ziemā mums ir taksi bobs un parastais bobs. Esam atvērti līdz 19. martam, tad slēgti līdz maijam, kad atsākam ar vasaras sezonu, kas paredzēta tikai tūristiem."
Trenere Melasa lēš, ka pašlaik situācija vietējiem sportistiem ir daudz labāka, taču pirms dažiem gadiem vietējais klubs un federācija sajutusies esam otrajā plānā, jo tūrisms ienes vairāk naudas.
Ienākumus un izdevumus skaita arī menedžere Smikopa – ārzemju sportistu finanšu devums trasei ir būtisks.
"Nauda ir liels jautājums. Lai rīkotu Pasaules kausus, būtu lielas televīzijas izmaksas," paskaidroja Smikopa. "Mēs trasi atveram pirmie visā pasaulē. Pagaidām mums ir tikai ārzemju sportisti, tāpēc esam priecīgi par tiem."
Lillehammerē vietējā ledusrenes sporta virzību vairāk balsta daži vietējie vecāki, ne tik daudz ir iesaistīta nelielā lokālā kopiena.
Arī ambīcijas trases darbiniekiem un treneriem nav lielas – lai gan kaimiņi zviedri grib rīkot ziemas olimpiskās spēles, Lillehammeres trasi viņi negrasās izmantot.
Norvēģi nav saņēmuši zviedru oficiālu uzaicinājumu sadarboties, tāpēc iespēju 2030. gadā uzņemt olimpisko spēļu sacensības ledusrenes sporta veidos nemaz neizskata. Vasarā Norvēģijas Olimpiskās komitejas asamblejā balsoja, vai vajadzētu kandidēt uz olimpisko spēļu rīkošanu. Komitejas valde nobalsoja pret, jo, viņuprāt, sabiedrība to nevēlas, un Norvēģijā to respektē.
