Ņemot vērā, ka meteorologi sacensību dienā - svētdien - sola karstu laiku, kas skriešanai nav tas labākais, dalībnieki tiek aicināti par katru cenu netiekties pēc personīgajiem rekordiem, vai skriet uz spēku izsīkuma robežas.
Latvijas labākā garo distanču skrējēja Prokopčuka, kura startēs pusmaratonā, sacīja, ka karstā laika dēļ par rekordiem nedomās. „Par sevi nebaidos, jo esmu profesionāla sportiste un šādiem laika apstākļiem esmu gatava. Taču par rekordu [karstuma dēļ] nedomāju un sacensības gribu aizvadīt kā labu treniņu,” sacīja izcilā skrējēja. Prokopčuka no savas pieredzes atminējās 2004. gada Bostonas maratonu, kurā laika apstākļi arī bijuši ļoti smagu. „Startā gaisa temperatūra bija 24 grādi, bet finišā sasniedza 30 grādu atzīmi. Pēdējos sešos kilometrus bija ļoti grūti, organisms bija atūdeņojis un finišu es sasniedzu drudzī, kas jau bija bīstami,” atminējās Prokopčuka.
Uzmanīties dalībniekus aicināja arī Rīgas mērs Nils Ušakovs, kuram bijusi rūgta pieredze skrienot karstā laikā, jo 2011. gada Rīgas maratonā viņš veselības problēmu dēļ finišu nesasniedza un pēc tam ilgstoši ārstējās. „Esiet uzmanīgi. 95% skrējēju maratons ir izklaide, un tādam tam vajadzētu palikt arī pēc finiša. No savas pieredzes saku, ka šādā laikā nevajag rekordus. Aicinu visus skriet pēc savām sajūtām, un nebaidīties arī izstāties, jo Rīgas maratons būs arī nākamgad un aiznākamajā gadā,” uzsvēra Rīgas mērs.
Maratona rīkotāju organizators Aigars Nords žurnālistus informēja, ka rīkotāji darījuši visu, lai skrējēji trasē justos komfortabli. Dalībnieku vajadzībām organizatori sagādājusi 55 000 litru dzeramā ūdens, trasē būs 12 tā dēvētie enerģijas punkti, kuros būs pieejama atvēsināšanās iespējas - ūdens smidzinātāji un švammes. Starp enerģijas punktiem dežūrēs mediķi, nepieciešamības gadījumā sniedzot palīdzību. „Skrējējiem vajadzētu izvēlēties vieglas un gaišas drēbes, savukārt ūdeni dzert vienmērīgi, nevis ciesties līdz kādam brīdim, un tad izdzert litru,” sacīja Nords.
Viņš informēja, ka līdz piektdienai sacensībām ir pieteikušies 21 800 skrējēju. Populārākā būs 5 kilometru distance, kurā startēt vēlas vairāk kā 12 000 dalībnieku. Divas reizes garākajā 10 kilometru skrējienā pieteikušies 4700 dalībnieki, pusmaratonam (21 km) 3000 skrējēji, bet maratonam (42,195 km) 1300 dalībnieki. Maratonam pieteikušies skrējēji no vairāk nekā 60 valstīm.
Sacensībās startēs arī virkne elites klases sportistu, kuri cīnīsies par uzvaru maratona un pusmaratona distancēs. Starp šiem dalībniekiem būs skrējēji no Kenijas, Etiopijas, Ugandas, Ertitrejas, Marokas un Krievijas.
Maratonā un pusmaratonā starts tiks dots agrāk no rīta - plkst. 8.30, lai skrējējiem nebūtu jāstartē lielākajā svelmē. Plkst. 12.30 trasē dosies 10 km, bet plkst. 13.30 5 km distanču skrējēji. Starts tiks dots un skrējēji finišēs Krastmalā. Organizatori aicina skrējējus starta zonā ierasties laicīgi, jo šogad Krastmalā tiks ieviesta apmeklētāju un skrējēju plūsmas kontrole. Organizatori aicina sacensības apmeklēt arī skatītājus, kuriem tiks sagādāta arī kultūras programma, ar dažādu mūziķu un dīdžeju uzstāšanos uz dažādām skatuvēm.
