Tenisistes uz Federācijas kausa turnīriem parasti ierodas atsevišķi no dažādām pilsētām un valstīm, satiekoties tikai norises vietā. Taču komandas gars tādēļ nav mazāks, paskaidroja Aļona. Tenisistes obligāti kopā ietur maltītes, kopā gatavojas spēlēm un atbalsta viena otru.
Arī ASV pilsētā Everetā, kur notika Federācijas kausa mačs, Latvijas meitenēm neizpalika neformāla kopābūšana, pasēžot ģērbtuvē savā kompānijā, paklausoties mūziku, pasmejoties un pajokojot.
Aļona neslēpj, ka šogad bija Latvijas izlasē dīdžejs.
"Vienkārši ieslēdzu dziesmas, klausījāmies arī "Prāta vētru", jo ļoti patīk gan man, gan Nastjai [Sevastovai]. Arī kādas angļu enerģiskās dziesmas, lai ir pozitīva enerģija, izejot laukumā," ar savu izvēlēto repertuāru iepazīstināja Ostapenko.
Aļona pastāstīja, ka viņai spēlēs patīk momenti, kad ir iespēja sevi pārbaudīt, jāsavalda sevi un jāprot emocijas pareizi novirzīt. Everetā tādu iespēju netrūka, jo pirmajā vienspēlē Aļona zaudēja savam bērnības elkam Serenai Viljamsai, toties otrajā duelī pieveica "Australian Open" čempioni Sofiju Keninu. Turpretim Sevastova pēc zaudējuma Keninai spēja gūt revanšu pret Viljamsu.
Pēc pirmās vienspēļu dienas Latvijas tenisistes bija nogurušas ne tikai fiziski, bet arī emocionāli, jo spēkos līdzvērtīgās spēles prasīja daudz nervu. Aļona atzina, ka pret Serenu viņai varbūt pietrūka pārliecības, jo tenisiste apzinājās, ka tīkla otrā pusē ir viena no pasaules sportā lielākajām zvaigznēm. Kad Aļona bija maza, viņa teica, ka sapnis ir spēlēt pret Serenu kādā finālā lielā laukumā. Tagad Ostapenko uzsvēra, ka
ikviens var sapņot par tādām emocijām, jo ne katru dienu ir iespēja spēlēt pret tāda ranga pretinieci kā Serena.
Pēc Latvijas lieliskās atspēlēšanās vienspēlēs mača uzvarētāju noteica dubultspēlē, kur pārākas bija mājinieces Kenina un dubultspēļu speciāliste Betānija Mateka-Sandsa.
Ostapenko gan uzskata, ka rīkotāju attieksme nebija īsti godīga, jo ASV principiāli gribēja uzvarēt, lai tik milzīgai valstij nebūtu jāatzīst mazās Latvijas pārākums. Latvijas līderēm laukumā bija jādodas jau pusstundu pēc Sevastovas uzvaras vienspēlē. Taču tas arī norāda, ka priekšrocības ir komandām ar četrām spēlētājām vienādi augstā līmenī.
Komandā Ostapenko ir grūtāk būt atbalstītājai, jo tas ir sarežģītāk nekā spēlēt pašai, kad laukumā var kontrolēt situāciju.
Atbalstot nevar neko kontrolēt, tikai skatīties un atbalstīt, sacīja Ostapenko. Viņa saskata sevī līdera īpašības, jo vienmēr gribas visur būt pirmajai.
Aļonai ar Anastasiju pēdējā laikā ir labas attiecības. Abas tenisistes cenšas viena otru uzklausīt, pastāstīja Ostapenko. Viņa sevi vairāk uzskata par līderi Latvijas komandā, bet ne situācijā, kad spēlē abas kopā ar Sevastovu.
Aizejošo gadu Aļona vērtē kā smagu un cer, ka turpmāk būs labāk un mierīgāk.
