Viņa bija Latvijas delegācijas sastāvā 1992. gada olimpiskajās spēlēs Barselonā, kur pamanījās ne tikai spēlēt tenisu, bet arī aizvietot savās darīšanās līdz rīta gaismai aizklīdušo delegācijas ārstu...
Karjeras otrajā pusē Savčenko vēl izteiktāk specializējās dubultspēlēs, regulāri gūstot panākumus arī "Grand Slam" turnīros. Vienīgais neuzvarētais "Grand Slam" turnīrs viņai tā arī palika "US Open".
Tenisistes karjeru viņa noslēdza pirms 25 gadiem –1999. gadā. Tobrīd šķita, ka Latvijas vārds starptautiskajā tenisa elitē vairs nekad neizskanēs, jo Savčenko nebija Latvijas tenisa skolas produkts. Tas bija viens no iemesliem, kāpēc viņas panākumi neizpelnījās milzu rezonansi Latvijā, jo liela daļa līdzjutēju viņu neuztvēra kā savējo.
Tomēr dažus gadus vēlāk uz tenisa skatuves uzmirdzēja Ernesta Gulbja zvaigzne, vēlāk viņa pēdās sekoja arī Anastasija Sevastova, bet vēl dažus gadus vēlāk – Aļona Ostapenko. Šo spēlētāju piederību Latvijas karogam apšaubīt nevarēja, turklāt bija vēl citi papildu faktori: panākumi vienspēlēs un vairāk informācijas, tai skaitā translācijas un to pieejamība. Viss kopā sekmēja pirmo īsto tenisa bumu neatkarīgajā Latvijā.
Uz vēlāko notikumu fona Larisas Savčenko panākumi tiek piemirsti, taču pirmos astoņus gadus kopš valsts neatkarības atgūšanas tieši viņa parūpējās, lai Latvijas vārds pasaules tenisa elitei nebūtu svešs.
