Aparjoda rēķinā ir karjerā piecas uzvaras Pasaules kausa sacensībās, un par vissvarīgāko viņš uzskata pirmo tik iespaidīgo panākumu 2021. gadā Sočos. Togad aizsaulē devās Kristera vectēvs, kurš bija mazdēla liels fans un atbalstītājs. Tādēļ uzvara Aparjodam deva lielu emocionālo piepildījumu ne tikai sevis labad, bet arī godinot vectēva piemiņu.
Zemākas vietas uz pjedestāla Kristers uzskata par iespēju atsperties kaut kam augstākam. Viņš atzīst, ka uzvaru pagaidām nav daudz, bet Kristers vienmēr tiecas izcīnīt pirmo vietu. Ja nekrāsies augstas vietas atsevišķās sacensībās, nebūs arī trofeju sezonas kopvērtējumā, uzsvēra Aparjods.
Nule kā noslēgtajā sezonā Aparjods ieguva otro vietu gan absolūtajā Pasaules kausa kopvērtējumā, gan ieskaitē, kur netika iekļauti sprinta rezultāti. Savukārt sprintā viņš sezonu noslēdza trešajā pozīcijā.
"Šosezon izdevās diezgan stabili startēt. Pat īsti nesaskaitīju – manuprāt, piecas reizes vai četras kāpu uz pjedestāla visā sezonas garumā [līdz posmiem Siguldā] un turējos stabili sešiniekā," teica Aparjods. "Manuprāt, stabilitāte ir atslēga tam, kāpēc esmu izcīnījis šos Kristāla globusus."
Visvairāk Kristeru pārsteidza sprinta ieskaitē izcīnītā 3. vieta, jo atsevišķajā disciplīnā sezonā bija tikai trīs sacīkstes, un pirmās divas nebija Aparjodam diez cik veiksmīgas. Tomēr palīdzēja arī labvēlīga apstākļu sakritība, lai ar otro vietu pēdējās sacīkstēs Siguldā varētu aizsniegties līdz trešajai pozīcijai sezonas kopvērtējumā.
Sezonā pēdējā posmā Aparjods laboja Siguldas trases rekordu, lai gan siltā laika dēļ apstākļi nebija kamaniņu sportam vispateicīgākie. Kristers paskaidroja, ka palīdzēja perfekti sagatavotais ledus, turklāt augstākā gaisa temperatūrā drīkst braukt ar siltākām sliecēm, kas arī veicina ātrumu.
Siguldas trases rekordi gada laikā ir laboti jau divas reizes, un braucēju tehnika attīstās ļoti strauji, bet ne tikai tas visu izšķir. Daudz ko nosaka arī ledus sagatavošana un laikapstākļi, uzsvēra Aparjods. Siguldas trasē ātrumu mēra taisnē no 14. virāžas izejas līdz 15. virāžai, un mērījumi parasti ir itin precīzi, paskaidroja sportists.
"Tik ātri Siguldā nekad neesmu braucis – 125,5 kilometri stundā ir diezgan iespaidīgi. Ātrumi paliek lielāki, trases rekordi arī ievērības cienīgāki. Būs interesanti paskatīties, kas mūs sagaida tālāk," sacīja Aparjods. "Domāju, ka ir vēl, kur augt un attīstīties."
Pēc sezonas beigām Aparjodu gaida jauni pārbaudījumi – Valsts policijas koledžas kadetam jāatgriežas skolā. Mācībās puse no programmas ir prakse, un Aparjods sagaida, ka pēc atgriešanās skolā viņš uzreiz būs gatavs arī apgūt prasmes ielās.
"Bail iedomāties, cik traka situācija tur [skolā] varētu būt, bet iešu, darīšu un cīnīšos," pastāstīja Aparjods. "Jāiet līdz galam un jāpabeidz skola."
Kamaniņbraukšanas zemēs Vācijā un Austrijā sistēma sportistiem iekļauties policijas struktūrās ir daudz ierastāka. Aparjods sev saskata iespēju apvienot sportu ar mācībām, bet ne mazāk svarīga viņam ir paša iniciatīva iet un darboties.
