Stolerijam izdodas piepildīt savu bērnības sapni – piedalīties olimpiādē

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 6 gadiem un 3 mēnešiem.

Nacionālās hokeja līgas (NHL) vadības lēmums nepiedalīties Phjončhanas olimpiskajās spēlēs radīja īpatnēju situāciju, kurā pasaules labākie hokejisti pirmo reizi kopš 1998. gada nevarēja pārstāvēt savas valstis četrgades nozīmīgākajā turnīrā. Taču šāds lēmums pavēra iespējas daudziem realizēt kādu šķietami neaizsniedzamu sapni – piedalīties olimpiskajās spēlēs. Tā tas notika ar Rīgas “Dinamo” uzbrucēju Karlu Stoleriju.

“Manās atmiņās viss vēl ir dzīvs. Vēl neesmu aptvēris, ko esmu piedzīvojis. Viss notika tik ātri. Tas bija neaizmirstami. Joprojām neticu, ka šobrīd šeit stāvu ar olimpisko medaļu,” “Sporta studijai” atzīst Stolerijs.

NHL vadības lēmums pavēra iespējas vairākās Eiropas līgās spēlējošiem kanādiešiem pārstāvēt hokeja dzimteni četrgades nozīmīgākajā hokeja forumā. Iespējas, kas citā situācijā nebūtu reālas. Stolerijs iekļāvās šajā kategorijā.

“Daži cilvēki bija sarūgtināti, ka olimpiskajās spēlēs nebūs NHL spēlētāju. Pēc oficiālā paziņojuma cilvēki pieņēma šo faktu un sāka mūs atbalstīt. Manuprāt, ikviens bija priecīgs iepazīties ar katra izlases spēlētāja stāstu un sarežģījumiem, kas stājušies mūsu ceļā. Atzinību, kuru mēs izpelnījāmies, cilvēki novērtēja visvairāk, jo spēja iejusties mūsu vietā,”  norāda kanādietis.

Stolerijs, kurš atzīmējies arī NHL, šosezon aizvada pirmo sezonu ārpus Ziemeļamerikas. Tikai visneprātīgākajos sapņos kanādietis varēja iztēloties, ka tieši šeit viņu pamanīs kā derīgu Kanādas olimpiskajai izlasei. Sapnis, kurš jau sen nešķita ticams spēlētājam, kurš nekad nebija pārstāvējis Kanādu nevienā no izlasēm.

“Varbūt bērnībā aizdomājos, ka spēlēšu reiz olimpiskajās spēlēs.

Tomēr tur nokļūt ir neiedomājami grūti. Pasakaini, ka šobrīd droši varu teikt: “Man ir medaļa, pārstāvot Kanādu olimpiskajās spēlēs”. Nav runa tikai par hokeja komandu. Varēja sajust, ka esi daļa no kaut kā liela, esi daļa no daudzu sporta veidu kopuma. Tur valdīja lieliska komandas un vienotības sajūta,” sajūtās dalās hokejists.

Turnīrā bez NHL pārstāvjiem vismaz sešas valstsvienības pretendēja uz zelta godalgām. Tostarp kanādieši, kuriem, pat neesot labākajā sastāvā, mērķis bija tikai viens – zelts. Ceļš pretim augstākajai godalgai apstājās pusfinālā, cīņā pret lielāko turnīra pārsteigumu – Vāciju.

“Spēlē pret Vāciju nekas neritēja, kā cerēts. Vismaz ne mums. Pirmajos periodos mēs nespēlējām savu spēli, nopelnījām liekus noraidījumus. Tomēr jāuzteic vācu hokejisti, kuri aizvadīja lielisku spēli.

Kanādai nereti ir problēmas spēlē par trešo vietu, tāpēc ka mūsu prāti ir fokusēti tikai cīņā par zeltu, un viss!

Nācās pārkāpt pāri apziņai, ka mēs necīnīsimies par uzvaru olimpiskajās spēlēs. Tas bija grūti. Pirms nākamās dienas, kad vajadzēja spēlēt par bronzas medaļām, komandā noturējām sapulci, kurā izrunājām visu svarīgāko. Manuprāt, bija svarīgi apzināties, ka šī varbūt ir mūsu pēdējā iespēja pacīnīties par olimpiskajām medaļām. Ļoti nevēlējāmies atstāt olimpiādi bez medaļām…” atklāj Stolerijs.

Vairumam Kanādas hokejistu, šī, iespējams bija pirmā un vienīgā iespēja pārstāvēt savu valsti olimpiādē.

“Pateicība. Viens no vārdiem, kas caurvij manu prātu, domājot par pieredzēto. Ne visi tiek pie šādas iespējas. Manuprāt, tā ir liela svētība, ka man tika piešķirta šāda iespēja. To es noteikti novērtēšu visu savu dzīvi. Cerams, ka izdosies iedvesmot kādu jaunu hokejistu Kanādā. Viest viņos cerību, ka olimpiskais sapnis ir sasniedzams. Vien nedrīkst pārtraukt strādāt,” pateicīgs ir Rīgas “Dinamo” pārstāvošais aizsargs.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti