Rīgas "Dinamo" ģenerālmenedžeris un Latvijas Hokeja federācijas (LHF) valdes loceklis Edgars Buncis pirmdien Latvijas Televīzijas "Sporta studijā" apliecināja, ka Rīgas "Dinamo" negrasās pārcelties spēlēt Krievijā. Klubā pašlaik vēl darbojas ar formālu lietu kārtošanu, bet uzņēmumu paredzēts iekonservēt un par tā nākotni tālāk būs jālemj AS "Dinamo Rīga" vadībai.
No skatuves pazūdot "Dinamo" ar Krievijas finansējumu, spēcīga pašmāju kluba uzturēšanai būs jāmeklē tāda paša līmeņa atbalsts kā Skandināvijā, sacīja Buncis. Jautājums ir, kā piesaistīt sponsorus un lielus reklāmdevējus vienā no dārgākajiem sporta veidiem.
Spēcīgam klubam, kas spēlētu Somijā vai Zviedrijā, sezonā vajadzētu apmēram trīs miljonu eiro budžetu, kas Latvijas ekonomikas mērogā atbalstītājiem ir ļoti liela summa.
Par svarīgu jautājumu Buncis nosauca arī haļļu pieejamību – Latvijas virslīgas spēles notiek praktiski treniņhallēs, bet pavisam citu biznesa modeli varētu veidot, ja būtu pieejamas arēnas ar vietām 4000–5000 skatītāju.
Buncis uzsvēra, ka krist panikā nav pamata, bet jaunajam cēlienam Latvijas hokejā jāpieiet nopietni un jāraugās, kā izveidot pašpietiekamu sistēmu, jo attiecību saraušanas ar līdzšinējiem partneriem ietekme būs jūtama.
Starptautiskās Hokeja federācijas (IIHF) padomes loceklis Viesturs Koziols atzina, ka pastāvīgai dalībai kādas Ziemeļvalsts čempionātā Latvijai vajadzīgs spēcīgs klubs, kas vērsts uz sportu, nevis ģeopolitiskām interesēm.
Rīgas "Dinamo" dzīvoja savu dzīvi, bet pašreizējā situācija ir jauna iespēja, kurā jāspēj uzzīmēt nākotnes attīstības bildi,
piebilda Koziols. Viņš saskata, ka hokeja pieejamībai no valsts būtu jābūt lielākam atbalstam, bet privāta kluba veidošana ir uzņēmēja privāts risks.
U-18 izlases un HS "Rīga" galvenais treneris Oļegs Sorokins uzskata, ka Latvijas klubam ārpus pašmāju līgas piemērotāka vide būtu nevis Skandināvija, bet gan Polija, kam vairāk interesētu spēles pret ārzemniekiem. Sorokins gan atgādināja, ka labas līgas izveidošanai vajadzīgi labi spēlētāji, kas nozīmē attiecīgas izmaksas.
"Hokejs ir sporta veids, kur nauda jātērē," teica Sorokins.
Latvijas hokejā sporta piramīdas augšdaļai ir ļoti jāsašaurinās un ir nepieciešama nopietna konkurence, uzskata Sorokins. Viņš uzsvēra, ka
neviens talantīgs hokejists Latvijā nav pazudis, pat ja jaunā sportista vecākiem vispār nav naudas.
HK "Kurbads" īpašnieks Andis Pikāns atzina, ka trīs miljonu eiro budžets atsevišķam klubam ir nopietns izaicinājums. Ja izveidotu nacionālo čempionātu, kur lielāko daļu komandu sastāva nosedz jaunieši, kuri tiek sagatavoti augstā līmenī, tas būtu mērķis, uz ko Latvijai hokejā virzīties, uzskata Pikāns. Viņš uzsvēra, ka pašlaik privātās sporta skolas tiek apdalītas salīdzinājumā ar pašvaldību atbalstītām komandām. Pašvaldību atbalsts nodrošina mazāku dalības maksu, un visiem nav vienādi noteikumi, jo privātajās sporta skolās lielāka finanšu nasta ir uz vecāku pleciem.
Ukrainā spēlējušie jaunie hokejisti, kas bēgļu gaitās nonākuši Latvijā, var pievienoties arī "Kurbada" sporta skolai. Sorokins pastāstīja, ka
daudzās komandās jau ir iesaistīti ukraiņu puikas, bet nedrīkst aizmirst arī par savējiem jaunajiem spēlētājiem.
Koziols atgādināja, ka Ukrainā notiek karš un ar hokeju saistītu bēgļu nonākšana Latvijā māca pašmāju jaunajiem hokejistiem nebūt vienaldzīgiem, kas, iespējams, ir pat svarīgāk nekā hokeja prasmju pilnveidošana.
