Latvijas Hokeja federācijas (LHF) iesniegtajā gada pārskatā par 2021. gadu uzrādīti nepilnu 450 tūkstošu eiro zaudējumi. LHF prezidents Aigars Kalvītis sarunā ar Latvijas Televīziju pauda pārliecību, ka 2021.gada pasaules čempionātu teorētiski varētu uzskatīt par aizvadītu bez zaudējumiem.
"Bet tāpat mēs izdevām naudu, lai čempionātu sagatavotu, kuru pilnībā neatguvām," teica Kalvītis.
Lai arī Starptautiskā hokeja federācija (IIHF) solīja segt visus ar čempionāta rīkošanu saistītos izdevumus, ne visus tēriņus LHF izdevās pamatot kā tieši ar čempionāta rīkošanu saistītus.
Oficiālais čempionāta rīkotājs bija SIA “Hokeja akadēmija”, kuras gada pārskats par 2021. gadu joprojām nav atrodams, lai arī orgkomitejas vadītājs Edgars Buncis apgalvoja, ka tāds esot iesniegts. Vienīgā atrodamā informācija ir par uzņēmuma nodokļu parādiem 2021. gada nogalē – vairāk nekā 65 000 eiro.
"Visas saistības esam izpildījuši pagājušajā [2021.] gadā, pabeiguši gadu bez parādiem un ar pienācīgām atskaitēm gan valsts institūcijām, gan pašvaldībai," sacīja Buncis. "2021. gada čempionāts viennozīmīgi tika dotēts. 250 tūkstošu eiro mūsu pašu ģenerētie ienākumi ir nekas, salīdzinot ar izdevumu pozīciju."
Miljonos eiro mērāmas IIHF dotācijas tika iztērētas Latvijā, kas neapšaubāmi bija ieguvums atsevišķām pandēmijas nomocītām nozarēm. Bunča uzrādītajās bilancēs čempionāta ieņēmumi ir bijuši nedaudz lielāki par izdevumiem. Viņš gan piebilda, ka saukt šos ieņēmumus par peļņu nebūtu korekti.
IIHF dotācija bijusi nepilni 9,6 miljoni eiro, lai arī publiski tika solīts 12 miljonu eiro atbalsts. Buncis paskaidroja, ka solīts bija atbalsts līdz 12 miljoniem eiro, nevis precīzi tāda summa.
Neraugoties uz vairākkārtējiem lūgumiem, IIHF nevēlējās atbildēt uz Latvijas Televīzijas jautājumiem. Līdz ar to ir lielas neskaidrības par nosacījumiem 2023. gada pasaules čempionāta rīkošanai Rīgā.
"Tas, kas šobrīd mums ir uz rokas, ir apliecinājumi no visām iesaistītajām pusēm, ka viņi ir gatavi līdzdarboties," teica Buncis. "Protams, neuzliekot finansiālas saistības nevienai pusei. Šī diskusija ir sākusies. Tiklīdz nonāksim pie saprotamiem līgumiem un izmaksām, mēs arī varēsim pateikt čempionāta sarīkošanas budžetu."
Lai arī par sportu atbildīgā Izglītības un zinātnes ministrija finansiālu atbalstu nav solījusi, LHF cer, ka tas neizpaliks, vismaz sedzot čempionāta licences maksu, kuras summa joprojām neesot zināma. Buncis paskaidroja, ka licences maksājumu ierasti veido 10% no paredzamā apgrozījuma, bet ne mazāk kā 1,5 miljoni eiro.
LHF prezidents Kalvītis paļaujas, ka licences maksu segs valsts tāpat kā citu starptautisku sporta sacensību sarīkošanā.
"Normāli Latvija maksā licences maksu visiem citiem sporta veidiem. [Latvijas] Hokeja federācija tādas lietas nevar nofinansēt. Tur arī Izglītības un zinātnes ministrija ir lietas kursā. Tie izdevumi, kas būs nepieciešami, vienreizējie valsts ieguldījumi, - tie acīmredzot tiks veikti," sacīja Kalvītis.
LHF prezidents cer, ka ar čempionāta rīkošanu izdosies gūt peļņu, ko novirzīt bērnu hokeja attīstībai. Piemēram, samazinot klubu izdevumus mājas spēļu rīkošanai vai algojot hokeja trenerus Rēzeknē un Jēkabpilī, kur uzbūvētas halles, bet sporta veidā nav tradīciju.
