Vēl pirms došanās uz Somiju Latvijas Televīzijas "Sporta studija" satika leģendāro vārtsargu Artūru Irbi, kurš ieteica Merzļikinam pārāk nesatraukties, bet treniņos atgriezties pie ļoti vienkāršām lietām. Tām, ko viņš prot, pat tikko izkāpis no gultas.
"[Uzreiz] uzvelkot slidas, ko viņš varētu izdarīt. Sākt ar tām un sajusties droši atkal par sevi," uzsvēra Irbe.
Hokeja meka NHL Tamperē aizvadīja 29. un 30. regulārā čempionāta spēli ārpus Ziemeļamerikas. Gatavošanās darbi, lai atvestu NHL komandas uz Eiropu, ilga apmēram gadu pirms pašas viesošanās. Vizītes mērķis vairāk ir vērsts uz publicitāti un NHL pozīciju nostiprināšanu.
"NHL spēles Eiropā nav ar mērķi gūt finanšu peļņu," paskaidroja NHL Starptautiskās stratēģijas nodaļas vadītāja Lina Vaita. "Tikai un vienīgi mārketinga instruments, kas balstīts stratēģiskā iniciatīvā, lai varētu kuplināt ne tikai NHL, bet visa hokeja līdzjutēju skaitu."
Raimonds Gekišs: Vai saredzat iespējamību, ka NHL varētu aizvadīt spēles arī Latvijā? Ko vajadzētu paveikt, lai uzņemtu šāda līmeņa spēles?
Lina Vaita: "Sākšu ar to, ka šobrīd nav plānu aizvadīt spēles Latvijā. Vismaz ne tuvākajā nākotnē. Tomēr teikšu, ka tā ir lieliska vieta, kurp mēs varētu doties. Viena no galvenajām lietām, ko ņemam vērā, ir atbilstošas arēnas esamība. Zinām, ka Rīgā ir pirmšķirīga arēna. Tas ļauj atķeksēt pirmo kritēriju. Tālāk jāskatās, kā tas iegultos mūsu stratēģiskajos plānos par vietām, kur aizvadām spēles ārpus Ziemeļamerikas. Pēdējos gadus esam izveidojuši lielisku sadarbību ar Ziemeļvalstīm, tomēr, manuprāt, mēs nākotnē noteikti varētu doties uz Latviju."
Tamperē Kolumbusas "Blue Jackets" un Kolorādo "Avalanche" ieradās ar vēlmi uzlabot sniegumu. Īpaši jau Kolumbusas klubs, kas ir pēdējā vietā līgā. Pirmajā no divām savstarpējām spēlēm Kolumbusas treneris vārtu drošību uzticēja Elvim. Tas nebija no vieglākajiem vakariem – Elvim parādot labu sniegumu, "Blue Jackets" vārtos tik un tā iebira sešas ripas.
"Man tā nekad nav bijis. Es nezinu, ko tev teikt. Raudāt gribas," pēc spēles atzina Merzļikins. "Teikšu tev godīgi – es nezinu, ko darīt vairāk. Katru treniņu ej uz ledus un dod, dod, dod. Dod visu laiku vairāk, vairāk, bet… Arī vairākums šodien… šodien mums bija izcils vairākums, es uzskatu. Arī bloķējām metienus, bet atkal gala rezultātā… Neatceros nemaz – seši, septiņi [ielaisti vārti]… Tur jau katru vakaru pa sešiem iet iekšā."
Klātienē spēli vēroja vairāki pasaules hokeja izcilnieki, tostarp Latvijas hokeja leģenda Sandis Ozoliņš, kurš aizvadīja piecas sezonas pašreizējo Stenlija kausa čempionu sastāvā,
palīdzot izcīnīt "Avalanche" pirmo titulu 1996. gadā.
Bijušais NHL spēlētājs un "Avalanche" skauts Ozoliņš sarunā ar Latvijas Televīziju atzina, ka Kolorādo klubā pavadītais laiks bija īpašs.
"Tie bija mani labākie gadi NHL, manuprāt. Pašam sev. Līdz ar to tā ir komanda, ar kuru es visvairāk asociējos. Tie bija, saprotams, citi laiki, citādākas visas sistēmas. Tagad ir algu griesti un viss citādi notiek, bet tāpat tā ir vieta, kur es visvairāk nodzīvoju, ja es arī nespēlēju ["Avalanche"] komandā. Man dzīvesvieta tāpat palika Kolorādo."
Tamperē Sandis satika vairākus savus agrākos kolēģus, kurus nebija klātienē redzējis desmitiem gadu.
Apjautājoties, kā katram iet, un padaloties arī ar savas dzīves jaunumiem, Ozoliņš pārmija vārdus ar "Blue Jackets" spēļu komentētājiem Džefu Rimmeru un Džodiju Šelliju. Rimmers ir komentējis arī Ozoliņa savulaik pārstāvētās Floridas "Panthers" spēles, savukārt Šellijs ar Ozo ir spēlējis kopā Sanhosē "Sharks".
"Blue Jackets" otrajā spēļu vakarā Elvim deva atpūtu un laukumā sūtīja mājinieku – somu vārtsargu Jonasu Korpisalo. Neatkarīgi no tā Elvis rīta treniņā bija laukumā.
Ozoliņš pastāstīja, ka NHL komandu treniņos notiek ļoti skrupuloza analīze.
"[Vārtsargiem] ir četri punkti, pa kuriem viņi braukā. Diezgan primitīvi, bet ir diezgan skrupulozi. Viņu pozīcijas, viņu leņķi un viss pārējais," paskaidroja gadu desmitiem hokejā pieredzējušais Ozoliņš. "Noliek ripu, noliek vārtsargu vārtos. Tad novelk līniju tā kā striķi vai gumiju līdz vārtiem un parāda, kur [ripai] ir iespējamās trajektorijas. Tā ir ģeometrija, tur nav nekā cita. Daudzreiz liekas – oh, kā viņš netrāpīja. Nē, tur nevarēja trāpīt pēc ģeometrijas likumiem. Fiziski vienkārši nevarēja. Pēc visas ģeometrijas un visām taisnēm – tā ripa nevarēja ieiet [vārtos]."
Pēc Kolumbusas kluba treniņa satikās divas Latvijas hokeja paaudzes – Ozoliņš un Merzļikins.
"Viņi spēlē NHL. Augstāk vairāk nav kur! Viss, viņi ir sasnieguši to, par ko jebkurš mazais puisītis sapņoja. Mums tāds sapnis nebija – manai paaudzei, jo mēs nevarējām aizbraukt uz Ziemeļameriku," teica Ozoliņš. "Tev [Merzļikinam] bija, un tu noteikti, kad pirmo reizi uzkāpi uz ledus, gribēji būt NHL. Viņš to ir sasniedzis, tagad ir nākamie uzdevumi."
Merzļikins pastāstīja, ka bērnībā skatījās NHL spēles ar latviešu dalību.
"Kāpēc es kļuvu par vārtsargu – tas bija Irbes dēļ," viņš teica. "Es skatījos, un man tie kājsargi patika, tādi lieli bija. Prasīju mammai, kas tie tādi, es arī gribu tādus. Viņi tādi interesanti. Tad es sāku [trenēties] kā spēlētājs un [vēlāk] aizgāju par vārtsargu. Jā, [Irbe] tas bija iemesls. Tad, protams, ar laiku es sāku spēlēt, un, kā viņš [Ozoliņš] arī teica – tas sapnis bija [NHL]. Vispār vienalga [kurā komandā]. Man nebija favorītu komandas."
Ozoliņš NHL pavadītajos 15 gados guva neatsveramu pieredzi, ko labprāt arī nodeva Elvim, kurš iesācis savu ceturto gadu hokeja mekā, saskaroties ar jauniem izaicinājumiem.
"Ir jauns izaicinājums, šis šķērslis ir grūts," atzina Merzļikins. "Esmu noteikti pārliecināts, ka būs izeja šim dzīves pārbaudījumam, karjeras pārbaudījumam, hokeja pārbaudījumam. Ir tiešām grūti. Tu centies kaut ko jaunu izdomāt, kaut ko pielikt [klāt] hokejā, savā tehnikā, bet nesanāk. Rezultāti [ir redzami]. Nevari saprast, kur tu kļūdies. Šodien, skatoties video [no spēles] ar manu vārtsargu treneri, viņš arī teica – saprot, ka [ielaisti] pieci goli, bet spēli es nospēlēju ļoti labi. Protams, ka var piesieties pie katra gola."
Merzļikins tic, ka sezona nav norakstīta.
"Es ticu, ka mēs esam play off [izslēgšanas spēļu] komanda. Mums ir laba komanda. Mums vienkārši… Kas mums ir vajadzīgs? Es nezinu," sacīja vārtsargs. "Es tev teikšu atklāti. Tur iekšā ģērbtuvē arī cilvēki vienkārši nesēž, viņiem nav vienalga, viņi cenšas saprast, viņi cenšas atrast izeju no šīs melnās līnijas. Viņi cenšas saprast, ko darīt. Piemēram, vakar – vairākums, manuprāt, bija vislabākais vairākums, kādu pagaidām esam spēlējuši šajā sezonā. Jā, mums neizdevās iemest. [Džonijs] Gudro trāpīja pa vārtu stabu, bet bija labi. Mēs reāli vairākumā kontrolējām ripu. Ir pozitīvās [iezīmes]. Vienkārši ir jāturpina strādāt un jāturpina spēlēt."
