Indriksons: Latvijā neviens sporta veids nevar būt bizness

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 11 gadiem un 3 mēnešiem.

Latvijas Futbola federācijas (LFF) un "Skonto" futbola kluba prezidents Guntis Indriksons vienības pārraudzīšanas gados kopsummā piedzīvojis zaudējumus 17 miljonu dolāru (9,04 miljonu latu) apmērā, tāpēc secina, ka Latvijā neviens sporta veids nav bizness un tuvākajā laikā par tādu nekļūs.


"Skonto" futbola klubs tika dibināts 1993.gadā, bet Indriksonam tas piederēja līdz 2010.gada septembrim, kad kluba kontrolpaketi iegādājās uzņēmējs Bislans Abdulmuslimovs. Savukārt pagājušā gada martā kluba kontrolpakete nonāca Kiprā reģistrētās kompānijas "Tremova Ltd." īpašumā.

Kā intervijā aģentūrai LETA pastāstīja Indriksons, šajā laikā viņš investīcijās kluba uzturēšanā piedzīvojis ievērojamus zaudējumus, kas ļauj secināt, ka Latvijā tuvākajā laikā ar sportu nopelnīt nebūs iespējams.

Profesionālajā sportā lielākie ienākumi nāk no televīzijas un no biļešu pārdošanas, skaidroja LFF prezidents. "Latvijā no televīzijas kaut ko varbūt iegūst tikai [Kontinentālās hokeja līgas (KHL) Latvijas klubs] Rīgas "Dinamo", kas galu galā tomēr ir starpnacionāls, nevis Latvijas projekts. Latvijā vienīgā lieta, ar kuras palīdzību var cerēt kaut kādā veidā tikt pie ienākumiem, ir spēlētāju pārdošana, taču, izņemot "Skonto" futbola klubu, neviens Latvijas klubs nevienā sporta veidā nav realizējis kaut vienu normālu spēlētāja transfēru, kas ļautu tam dzīvot kaut vai vienu sezonu," izteicās Indrikons.

"Ja man ir tādi finansiālie mīnusi, pārējiem klubiem tie ir viennozīmīgi un neizbēgami. Līdz ar to ne [Latvijas basketbola čempionvienība] "VEF Rīga", ne "Dinamo" nebūs nekāds bizness. Cita lieta, ka "Dinamo" varbūt spēs savilkt kopā galus un īpašniekiem nebūs jāiegulda nauda no saviem līdzekļiem, taču tad komandai ir nepieciešama sava halle ar 12 000-15 000 skatītāju vietām un biļetēm vismaz 20 latu apmērā. Tikai nezinu, vai skatītāji vēlēsies maksāt tādu naudu," teica LFF prezidents.

Runājot par futbolu, Indriksons norādīja, ka varbūt kādreiz notiktu brīnums un uz "Skonto" stadionu sanāktu 5000 cilvēku, taču viņi noteikti nenāktu, ja biļetes maksātu 20, 30 vai 40 latus. Šeit futbola līmenis ir labāks nekā Anglijas otrajā vai trešajā līgā, taču tur stadioni ir pilni, jo viņiem ir tradīcijas un vēsture, skaidroja Indriksons, piebilstot: "Realitāte ir tāda, ka agrākie sasniegumi mums ir gan basketbolā, gan hokejā, gan volejbolā, bet futbolā tādu nav. Šo saimniecību pārņēmām no PSRS laikiem, kad vienīgais, kas mums bija, bija pirmajā līgā spēlējošā "Daugavas" komanda."

Indriksons stāstīja, ka izveidojis "Skonto" jauno futbolistu akadēmiju, kur "Ķeizarmeža" bāzē aug pirmie desmit jaunie puikas. Ideālā variantā viņus būtu jāsāk audzināt sešu gadu vecumā, bet konkurētspējīgi futbolisti var kļūt apmēram 23 gadu vecumā. Tas nozīmē, ka 17 gadus puikā visu laiku jāinvestē nauda, lai pēc tam varētu cerēt uz naudas saņemšanu atpakaļ. Patlaban akadēmijā zēniem viss ir par brīvu. Uz vienu bērnu gadā tiek atvēlēti apmēram 10 000 latu.

"Tas ir vienīgais ceļš uz nākotni, taču cilvēku, kas būtu gatavi to uzturēt, nav. Ja šāda akadēmiju sistēma būtu zem katra lielā kluba, tad varbūt mēs varētu domāt par spēlētāju audzināšanu un pārdošanu," piebilda Indriksons.

LFF prezidents uzskata, ka šādu lietu kārtību futbolā nemainītu arī tas, ja kāds no Latvijas klubiem regulāri iekļūtu kaut vai UEFA Eiropas līgas grupu turnīrā.

"Cilvēkiem nav priekšstata, kādu naudu tas prasa un kādam ir jābūt kluba budžetam. "Skonto" savulaik budžets bija divi līdz trīs miljoni eiro, taču vai mēs kaut kur iekļuvām? Vienreiz tas izdevās "Ventspils" komandai. Jā, tā demonstrēja labu sniegumu, taču šāds sasniegums ir samērojams ar izlases iekļūšanu Eiropas čempionāta finālturnīrā 2004.gadā," uzskata Indriksons. "Nezinu vēl tādus cilvēkus, kuri būtu gatavi piedalīties šādā loterijā, pretī nesaņemot nekādas garantijas un riskējot zaudēt lielu naudu," teica LFF prezidents.

Saskaņā ar jaunajiem LFF statūtiem Indriksons kā LFF prezidents vairs nedrīkst vienlaicīgi pildīt arī "Skonto" kluba prezidenta pienākumus. Indriksons cer, ka pašreizējie īpašnieki tuvākajā laikā atradīs jaunu prezidentu, līdz ar to nebūtu arī nekāda interešu konflikta.

LFF prezidents neslēpj, ka viņam ir nākotnes plāni un skaidra vēlme atgūt "Skonto" kluba kontrolpaketi. "To es viennozīmīgi izdarīšu, jo summa nav liela. Tie nav miljoni," atklāja Indriksons.

Viņš saskata iespējas pelnīt citu sporta veidu saimniecībās. "Ja man būtu teikšana, es sen būtu pārbūvējis Siguldas trasi par piemērotu ne tikai kamaniņām, bet arī skeletonam un bobslejam un izbūvējis blakus internātu. Tas galu galā arī uzlabotu tīri sportiskos rezultātus šajos sporta veidos. Tāpat nevaru saprast, kāpēc privātām struktūrām nevar atdot Lielupes tenisa kortus, izvirzot noteikumu, ka tur ir jābūt modernam tenisa centram. Teniss ir viena no tām jomām, kur patiešām varētu pelnīt atpakaļ naudu," teica Indriksons.

Pilnu intervijas tekstu ar Indriksonu var lasīt ziņu aģentūras LETA sadaļā "Intervijas" un portāla "Nozare.lv" interviju un diskusiju sadaļā.
Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti