ĪSUMĀ:
- Atsevišķās stundās ledus īre "Daugavas stadiona" hallē ir dārgāka nekā jebkur citur Latvijā
- "Daugavas stadionā" tarifus pamato ar sertificētu vērtētāju atzinumu
- Valsts kapitālsabiedrībā iespējas operatīvi mainīt izmaksas nav tik plašas kā privātiem uzņēmumiem
- Nav regulējuma, kas atbilstoši sporta politikas prioritātēm padarītu ledu pieejamāku bērniem un jauniešiem
Stunda ledus darbadienās līdz plkst. 18 maksā 210 eiro, un tas ir laiks, kad trenējas jaunie hokejisti. Pēc plkst. 18 stundas likme sasniedz 310 eiro, kas ir neoficiāls Latvijas rekords. Seši vakarā ir laiks, ko labprāt izmantotu bērni, jo amatieriem tas nav parocīgs, taču lielā dārdzība šādu iespējamību mazina. 
Piemēram, Ozolnieku “Ozo ledus halles” mājaslapā norādīts, ka stunda ledus maksā 135–170 eiro. Rīgas ledus halles savas cenas nepublisko. Kā noskaidroja Latvijas Televīzija, tas darīts ar nodomu, jo dažādiem klientiem piemēro dažādas cenas un summa atkarīga arī no tā, cik bieži klients ir gatavs ledu noslogot.
Veicot haļļu īpašnieku un iznomātāju aptauju, skaidri iezīmējās cenu politika Rīgā: 150–180 eiro par ledus laiku uzreiz pēc skolas, kā arī vidēji 250 eiro par ledus stundu tā sauktajos komerclaikos – pēc darbadienas beigām.
“Daugavas stadiona” valdes loceklis Daniēls Nātriņš nevēlējās atsūtīt Latvijas Televīzijai ledus halles noslodzes tabulu, norādot, ka tā drīzumā tiks publicēta internetā, tiklīdz būs salikts grafiks otram ledus laukumam. Nātriņš paskaidroja, ka cenu politika izstrādāta, piesaistot neatkarīgus vērtētājus.
"Mēs sākotnēji apzinājām neatkarīgu, sertificētu vērtētāju birojus, kas varētu veikt attiecīgos vērtējumus," pastāstīja Nātriņš. "Noslēdzām līgumu, tad viņi arī no savas puses izvērtēja, kāda tad ir tirgus cena. Tas ir veids, kā mēs nonācām pie šīs cenas."
Nātriņš akcentēja, ka
uzņēmuma juridiskais statuss neļauj cenu politikā būt tik elastīgiem kā privātajām ledus hallēm.
Tomēr viņš pieļauj domu, ka cenu politika varētu tikt pārskatīta, pamatojoties uz informāciju par klientiem draudzīgākām cenām pārējās Latvijas hallēs.
"Tad mums ir no jauna jāveic izvērtējums un jāsaprot, kas tad ir nepareizs aprēķinos," teica Nātriņš. "No otras puses skatoties, privātās halles ļoti mēdz mainīt savus izcenojumus, un mēs nevaram katru reizi pielāgoties tam, kā cenas maina privātās halles. Tas tomēr ir nedaudz citādāks process nekā mums."
Kapitāldaļu turētāja Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) plašākus komentāru sniegt nevēlējās, deleģējot tam Daniēlu Nātriņu. Rakstiski IZM paskaidroja, ka cenas ir noteiktas pēc neatkarīga vērtējuma, kurā ņemta vērā arī tirgus situācija.
"Tas ir Eiropas Reģionālās attīstības fonda projekta ietvaros uzbūvēts objekts un viss notiek saskaņā ar “Daugavas stadiona” valdes izstrādātu cenrādi," uzsvēra ministrijā.
“Daugavas stadiona” ledus halle ietilpst valsts kapitālsabiedrībā “Kultūras un sporta centrs “Daugavas stadions””. Kapitālsabiedrība tirgū piedalās kā pilnvērtīgs dalībnieks un sporta bāzu īre ir viens no uzņēmuma peļņas gūšanas veidiem.
Vai uzņēmuma noteiktās pakalpojumu cenas ir atbilstošas, likumā noteiktajā kārtībā, tas jāvērtē koordinācijas institūcijai, valsts kapitāla daļu turētāja pārstāvim un nozares ministrijai.
Kapitālsabiedrību pārvaldības likumā ir uzskaitīts atbildību sadalījums un paredzēta iespēja Pārresoru koordinācijas centram ierosināt auditu, ja ir pamats aizdomām par nelietderīgu, neefektīvu rīcību vai pārkāpumiem un ja konstatēti būtiski riski attiecībā uz noteikto mērķu sasniegšanas iespējamību.
Lai arī “Daugavas stadiona” ledus halle ir valstij piederoša, tai nav piemērots nekāda veida regulējums, kas padarītu to finansiāli pieejamāku bērnu un jauniešu sportam. Lai gan bērni un jaunieši ir mērķa grupa, kas uzsvērta kā prioritāra teju katrā valsts sporta politikas plānošanas dokumentā.
