Par pirmo profesionāļa līgumu Haralds priecājas un ir apmierināts, ka tuvākajā nākotnē viss ir skaidrs. Viņu gaida Manitobas "Moose", kur Latvijas uzbrucējam ir zināms gan treneru personāls, gan spēlētāji. Egle arī nešaubās, ka "Moose" spēles stils visvairāk sakrīt ar viņa spēles manieri, tādēļ Haralds rēķinās ar vislabākajām iespējām sevi parādīt. Viņš ir ietekmējies gan no Eiropas, gan Ziemeļamerikas hokeja, un līdzīgas tendences vērojamas arī Manitobas klubā.
"Esmu spēlējis gan Eiropā, gan Amerikā, abās hokeja pasaules pabijis, un līdz ar to es nedaudz vienoju tos spēles stilus kopā," Latvijas Radio teica Egle. "Tas pats ir Vinipegā, kur ir daudz eiropiešu, treneris kanādietis. Līdz ar to viņi mēģina visu dabūt kopā vienā. Nav izteikts Ziemeļamerikas vai Eiropas stils, bet abu sajaukums, tāpēc domāju, ka man tā ir ļoti laba vieta."
Haralda mērķis joprojām ir izcīnīt savu vietu NHL klubu sistēmā un tur nostiprināties.
Pēc statistikas, pirmās divas sezonas universitātē viņam bija pieticīgākas, bet pēdējos divus gadus Egle jau bija komandas līderis.
"Piespēle" podkāstā
-
Savā lietotnē meklē - Piespēle
Garums - 15 min; jauna epizode katru svētdienu.
Arī ASV studentu sportā (NCAA) jaunajiem ir jāpierāda sevi, tādēļ pirmais pusgads vienmēr paies treneru uzticības iegūšanai. Kamēr spēle pašam aizies, priekšroka vienmēr būs vecākiem spēlētājiem, atzina uzbrucējs. Egle saskata, ka
NCAA hokeja līmenis aug ar katru gadu, kļūst daudz vairāk ārzemnieku, tostarp no Eiropas, un līdz ar to kopējā meistarība kāpj.
Arī labākie spēlētāji no junioru līgām nonāk NCAA, un Haralds pozitīvi vērtē to, ka daļa studentu līgas hokejistu ir pat 25 gadu vecumā. Līdz ar to ir pietiekami ilgs laiks, lai četros gados kārtīgi sagatavotos profesionālajam hokejam. NCAA arī mēģina līdzināties profesionālajam hokejam taktikas un spēles ziņā. Tāpēc Egle uzskata, ka NCAA hokeja līmenis turpinās augt un augstskolu absolventi būs arvien gatavāki profesionāļu līmenim.
Treniņu un studiju apvienošana nav viegla, bet Haralds uzsver, ka galvenais ir iejusties ritmā. Hokeju spēlējošiem studentiem no rīta līdz pēcpusdienai ir lekcijas, tālāk seko treniņš un mājās izdodas atgriezties ap pieciem vai sešiem. Tad seko mājasdarbi un atpūta. No izbraukumiem komanda atgriežas svētdienās ļoti agrā rītā. Spēlētāji nav izgulējušies, taču svētdiena ir vienīgā brīvdiena, jo pirmdien atkal sākās gan skola, gan treniņi.
Sportistiem īpašas atlaides universitātē nebija, jo skolā prioritāte ir akadēmiskā izglītība, atceras Egle. Hokeja spēles apmeklējuši daudzi profesori, ar kuriem varēja sarunāt kādu ērtāku risinājumu mācību lietās, bet nebija tā, ka varētu kaut ko nedarīt, paskaidroja Egle.
Izglītību Haralds ieguva politikas zinātnēs un psiholoģijā.
Īpaši viņi ieinteresēja politikas zinātnes, necik tālu neatpaliekot no hokeja. "Tā bija viena lieta, kur nelikās, ka es mācos. Reāli bija ļoti liela interese pašam iet un to visu uzzināt," paskaidroja hokejists.
Kopš 2011./2012. gada sezonas Egle spēlēja ASV, bet karjeras turpinājums viņam būs Kanādā. Pērn Vinipegā pavadītās neilgās attīstības nometnes laikā Haralds mazliet iepazina pilsētu, taču viņš paļaujas, ka iejusties nebūs sarežģīti. Klārksona universitāte ir pie Kanādas robežas, un augstskolas komandā spēlēja daudz kanādiešu. Ar diviem kanādiešiem Haralds visus četrus gadus augstskolā nodzīvoja kopā, iepazīstot viņu kultūru un mentalitāti.
Egle precīzi neatceras, kad pēdējoreiz spēlēja Latvijā,
bet cer, ka būs labs iemesls Rīgā ierasties 2021.gada pavasarī uz pasaules čempionātu. Ja izlases galvenais treneris Bobs Hārtlijs aicinās un būs iespēja, Egle bez ilgas domāšanas iekļausies izlasē. "Ja klubs atļauj, tad, protams, ir gods pārstāvēt valsti," viņš piebilda.
Arī Haralda brālis Verners spēlē hokeju un ir gatavs doties pa to pašu ceļu, ko jau gājis brālis, proti, vispirms iegūt augstāko izglītību un pēc tam, iespējams, arī debitētu profesionālajā hokejā.