Latvijas hokejs ir bagāts. Turīgumu ilustrē bērnu un jaunatnes komandas jeb pamats, kas balsta visu hokeja piramīdu. Ja savulaik jauniešu vecumā uz ārzemēm devās vien spilgtākie talanti, tad šobrīd Somijā no Latvijas startē jau veselas komandas.
Lai arī lielākā daļa jaunatnes hokeja vēl aizvien mājo tepat Latvijā, jau otro gadu pa HK "Zemgale" iemīto taku devusies ne viena vien komanda.
Komandu skaits vecuma grupās Latvijas hokeja čempionātā bērniem un jauniešiem
Deviņās bērnu un jaunatnes čempionāta vecuma grupās kopā Latvijā piedalās 132 komandas. Lielākā pārstāvniecība ir U-9 grupā ar 30 komandām, bet U-16 vecumā ir vairs tikai septiņas komandas.
Latvijas hokejā pašmāju jauniešu komandas otrajā piegājienā dodas praktizēties pie tuvākiem vai tālākiem kaimiņiem. Pirmajā piegājienā tās bija divas tuvākās Austrumeiropas valstis, bet šobrīd tā ir Somija, kur praktizējas septiņas komandas un lielākā pārstāvniecība ir hokeja skolai "Rīga".
Jelgavnieki, kuru lielā komanda Somijas otrajā spēcīgākajā jeb "Mestis" līgā sabija vien gadu, nu uz somu zemi sūta U-16 komandu. No Liepājas startē spēlētāji, kas tēmē uz dalību U-18 izlases sastāvā, taču paši jaunākie Somijas misijas dalībnieki vēl nav sasniegušie pat 14 gadu vecumu.
Sportiski šogad vislabāk gājis HS "Rīga" U-18 komandai, kas izcīnījusi vietu savas vecuma grupas augstākajā līgā. HS "Rīga" treneris Raimonds Vilkoits vēl nesteidz vērtēt, kāds būs labums no spēlēšanas Somijā.
"To jau grūti komentēt, to mēs redzēsim nākotnē, kādus augļus tas būs devis, un varēsim to novērtēt," teica Vilkoits. "Dotajā brīdī ir interesanti, un tas ir jauns izaicinājums, kur arī mums kā komandai, kā treneriem ir interesanti būt. Tāpēc ka jāpielāgojas gan spēlēm, gan pretiniekiem, gan izbraukumiem. Ir jāpielāgojas no Latvijas čempionāta uz Somijas čempionātu – tāds vesels process."
Savulaik līdzīgs virziens bija HK "Rīga" projektam, hokejistiem dodoties spēlēt pašreizējās agresorsvalsts Krievijas turnīrā. Pieredzi šajā klubā krāja tādi Latvijas izlases spēlētāji kā Kristers Gudļevskis, Uvis Balinskis, Kristaps Zīle, arī Rodrigo Ābols.
Latvijas hokeja izlases galvenais treneris Harijs Vītoliņš neuzskata par pareizu pieeju, ka 13–14 gadus veci bērni aizvada pa 60–70 spēlēm, startējot gan Latvijas čempionātā, gan dodoties uz Somiju, kas nozīmē 27 izbraukumus gadā.
Ceļā pavadītā laika dēļ cieš mācības, un izaugsmi treniņos ierobežo braukāšana autobusā pusi sezonas, uzsvēra Vītoliņš. Viņš Latvijas ieguvumus no jauno hokejistu spēlēšanas Somijā uzskata par iluzoriem.
Līdzīgs viedoklis par jaunākajiem hokejistiem ir arī Latvijas čempiones "Zemgale/LBTU" galvenajam trenerim Artim Ābolam, bet viņš saskata, ka vienas sezonas pieredze "Mestis" līgā deva zināmu pienesumu atsevišķiem hokejistiem.
"Paprasi Ērikam Vītolam, Danielam Goršanovam, paprasi [Harijam] Brantam, paprasi [Ričardam] Bernhardam. Es domāju, ka viņi var pateikt paldies, ka tas projekts bija," paskaidroja Artis Ābols. "Domāju, ka tas ir ļoti vajadzīgs tieši šim vecumam. Nezinu, vai ir jēga braukt bērnu komandām, es varu piekrist, ko Haris [Vītoliņš] teica. Ja mums ir te konkurence, es nezinu jēgu tur braukt."
Savukārt pārejā no junioru uz pieaugušo hokeju dalība Somijas līgā, trenera Ābola ieskatā, ir vitāli nepieciešama, un ne jau tāpēc, ka komanda spēlēja viņa vadībā.
Mācības nevar atstāt uz rezervistu soliņa, tādēļ visās komandās primāri ir skolēni un tikai pēc tam seko hokejs. Tas ir liels izaicinājums ne tikai bērniem, bet arī vecākiem un treneriem. Īpaši svarīgi tas ir Liepājas hokeja skolas audzēkņiem, jo viņiem ceļā līdz Somijai jāpavada ilgākais laiks.
"Katra mēneša pirmajos datumos mēs saviem spēlētājiem prasām, lai nes no skolas liecības, jo mēs vienmēr esam teikuši, ka nedrīkst aizmirst par mācībām," teica Liepājas SSS treneris Edgars Brancis. "Ja kāds, pieņemsim, slikti mācās, tad nākas uz kādu nedēļas nogali par Somiju aizmirst, lai sakārtotu skolu."
Līdzīgi kā citas Latvijas jauniešu komandas, arī liepājnieki piektdienas vakarā dodas braucienā uz Igaunijas galvaspilsētu. Ceļā pavada astoņas stundas, un no rīta prāmis latviešus pārceļ uz Helsinkiem. Līdz šim neviens puika nav sūdzējies par saspringto grafiku, kaut arī pēdējās deviņas no desmit nedēļas nogalēm bija jāpavada izbraukumā.
"Mums atgriezās daudzi liepājnieki un pievienojās ļoti daudzi puikas no Latvijas pilsētām. Kopā mums pievienojās, es negribu samelot, 23 vai 24 hokejisti gan no Rīgas, gan no Talsiem, Brocēniem, Ventspils, Valmieras, no visurienes pievienojās. Mums tiešām Somijas projekts devis tādu labu spērienu Liepājas hokeja attīstībā," pastāstīja treneris Brancis.
Ko Somijas gaitas dos Latvijas hokejam, prognozēt vēl ir pāragri. Šobrīd notiek gaisa apostīšana, lai apzinātos vietu, kur pašmāju hokeja komandas ir nonākušas.
"Tas process pats par sevi ir attīstošs, dabū uzspēlēt ar saviem vienaudžiem," sacīja HS "Rīga" treneris Vilkoits. "Nav liels vecuma diapazons, kurā tu spēlē ar saviem vienaudžiem labā līmenī. Divcīņas, rakstura pārbaudes, tas viss ir process. Šobrīd šķiet – ir labs."
Tikmēr Somijas pusē norāda, ka tieši "Mestis" projekts ar "Zemgales" kluba līdzdalību izveidoja sadarbības ceļu. Šobrīd vairāk ir redzami ieguvumi nekā zaudējumi, taču dažas somu komandas jūt savu pozīciju apdraudējumu, jo atsevišķās līgās latvieši pat ir labāki.
