HC "Lausanne" hokejists Ķēniņš sarunā ar Latvijas Televīzijas (LTV) "Sporta studiju" atzina, ka izcīnīt komandā lielāku lomu ir sarežģīts uzdevums.
"Ja tu domā, ka es agrāk spēlēju pirmajā, otrajā maiņā, tad tagad es spēlēju trešajā, ceturtajā. Tagad ceturtā [maiņa] ir stabila," pastāstīja Ķēniņš. "Es daru, ko gribu, bet viņi mani neliek augstāk. Pēdējā spēlē mani ielika trešajā, un tad uzreiz ir lielāks gribasspēks. Kad tevi ieliek ceturtajā, tad tu pierodi. Ieej runāt, treneris saka – mums punkti neinteresē, mēs gribam šo darbu no tevis. Tas arī nosēžas smadzenēs. Kaut kā ir jāatrod tas veids, kā tikt atpakaļ."
Savukārt HC "Lausanne" galvenais treneris Džefs Vords saskata, ka
Ronalds pamazām atgūst prieku spēlēt hokeju.
"Kad te ierados, viņam [Ķēniņam] vairs nebija liela prieka no hokeja spēlēšanas. Tā arī sākām, un esam nedaudz atguvuši hokeja mīlestību," teica Vords. "Tagad cenšamies to pārvērst efektīvākā spēlē uz ledus, un tā atgriežas. Pēdējā spēle bija viņam labākā, kopš esmu šeit. Viņš ir ļoti spējīgs – debesis ir viņa griesti. Ceram, ka viņš atkal spēlēs kā NHL laikā."
Treneris Vords Lozannā strādā otro sezonu. Pirms tam viņš bijis treneris NHL klubos Bostonā, Kalgari, Ņūdžersijā, arī Anaheimā. Ķēniņš saskata Vordam zināmas līdzības ar bijušo Latvijas valstsvienības galveno treneri Bobu Hārtliju.
"Viņš [Vords], ja godīgi, ir kā Bobs Hārtlijs, bet tāda vieglāka versija," paskaidroja Ķēniņš. "Bobs bija baigi detalizēts. Viņš arī ir detalizēts, bet Bobs... katru dienu vienu un to pašu kā atpalikušam skaidroja. Ar Džefu ir savādāk. Viņš tevi ciena un saprot, kas tu esi. Par mužiku uzskata."
LTV viesojoties Lozannā, treneru rīcībā uz 12 uzbrucēju vietām bija 16 hokejisti, un Ronalds smej, ka dažubrīd komandā spēlētājus izvēlas, gluži kā metot kauliņus kazino.
Ronaldam vairākas spēles nācies aizvadīt arī Šveices otrajā līgā, tomēr prom no Lozannas viņš netaisās. Latvietim kabatā ir līgums uz vēl divām sezonām.
"Man tas būtu – tu mūc. Ja sev netici, ir jāpierāda, ka varu, un laimei arī jānospēlē," uzsvēra Ķēniņš. "Nē, ne jau tāpēc es parakstīju [līgumu], lai pēc trim gadiem teiktu – viss, es mūku projām."
Ierodoties Šveicē, Ronalds dzīvoja, mācījās un hokeju spēlēja vācvalodīgajā pusē un valodu apguva perfekti. Lozannā dominē franču mēle, bet
Ronalds, lai arī te aizvada jau sesto sezonu, ar franču valodu nav sadraudzējies.
"Viens vārds var nozīmēt desmit citus. Es nevaru, man mēle negriežas. Te es jūtos tā, ka esmu atnācis un man jāizdara savs darbs – hokejs. Vācu pusē ir savādāk, tur jūtos kā mājās," pastāstīja Ķēniņš. "Tā franču kultūra ir tāda... viņi ir bišķiņ noslēgti. Kad aizej uz veikalu – es tikai angliski runāju – redzu, ka cilvēks var runāt... Nē, viņiem savs princips – viņi franciski runās. Tad tu pagriezies un saki – neviena nav, vari taču normāli ar mani parunāt. Tad kaut kā saņemas – nu labi..."
Ķēniņš bija nozīmīgs spēlētājs Cīrihes "Lions" sastāvā, kad komanda izcīnīja pēdējo no saviem deviņiem čempiontituliem. It kā komanda spēcīga, bet tieši tādas ir vēl četras, piecas, un čempioniem īpaši iekost grib arī lejasgala komandas. Ar kaut ko līdzīgu šopavasar būs jārēķinās arī Latvijas izlasei.
Ronalds rēķinās, ka valstsvienību gaida nozīmīgs izaicinājums, bet pašlaik par izlases lietām viņš īpaši nedomā, jo dienaskārtībā ir sezona klubā un sava komanda.
"Kad pienāks tas brīdis, būs jācīnās par sastāvu [izlasē]. Tā tas ir, viss ir izmainījies," atzina Ķēniņš. "Nav kā agrāk – bija visi sprukti, cipas un viss. Jau zināji sastāvu pirms trim gadiem. Tagad ir savādāk, tagad ir jācīnās. Tā vienmēr ir bijis, bet nu..."
Ķēniņš 12 gadu laikā ir piedalījies 11 pasaules čempionātos. Pavasarī viņam būs 33 gadi, un par vietu izlases sastāvā viņš ir gatavs cīnīties.
