Gada sākumā LFF prezidents Kaspars Gorkšs izturēja uzticības balsojumu, bet piektdien pēc karstām diskusijām Gorkša vadītā LFF valda pārsteidza ar vairākiem atkāpšanās paziņojumiem. Par lēmumu atkāpties informēja arī Žoržs Tikmers, Juris Keišs un Vladimirs Žuks, kā arī bez balsstiesībām esošais Aleksandrs Starkovs. Līdzīgu gatavību pauda vēl viens valdes loceklis bez balsstiesībām Jānis Mežeckis.
No 11 valdes locekļiem palikuši seši, bet noprotams, ka vēl trīs ir gatavi atkāpties. Pirms nākamās valdes sēdes jaunnedēļ savu lēmumu paziņos Guntis Blumbergs un Aleksandrs Isakovs. Bez lemtspējīgas valdes LFF darbs būs neiespējams un federācijas vadībai mēneša laikā būs jārīko ārkārtas kongress, kur ievēlēt iztrūkstošos valdes locekļus. Ja tā notiks, būs nebijis gadījums Latvijas futbolā, jo gada laikā notiktu pat četras kopsapulces.
LFF piektdien paziņoja, ka vēl vienu ārkārtas kongresu plānots sarīkot septembrī, kur biedriem būs jābalso par izstrādātajiem jaunajiem statūtiem. Tajos federācija piedāvā izveidot padomes sistēmu, kas paredzētu LFF prezidentam saņemt atalgojumu.
Galvenais arguments padomes un valdes sistēmas izveidei ir skaidri nodalīt stratēģisko uzraudzību un izpildfunkciju, teica LFF ģenerālsekretārs Edgars Pukinsks. LFF padome būtu institūcija stratēģisku lēmumu pieņemšanai pirms apstiprināšanas kongresā, tostarp tā apstiprinātu valstsvienības trenerus un pieņemtu budžetu.
No 136 LFF biedriem uz kopsapulci šoreiz bija ieradušies tikai 92.
