Alabars ir labi zināms uzņēmējs, kura viens no populārākajiem projektiem ir pasaulē augstākā celtne Halīfa tornis jeb "Burj Khalifa". Uzreiz pēc Alabara vizītes izziņošanas nebija skaidrs, cik nopietna ir viņa interese par ieguldījumiem Latvijā. Nekādi sadarbības dokumenti vēl nav parakstīti, bet investoru meklējusī LFF cer mēneša laikā saņemt atbildi, vai Alabars patiesi vēlas ieguldīt naudu stadiona būvē.
LFF pārliecināja potenciālo investoru atbraukt uz Latviju un izvērtēt situāciju uz vietas. Ļašenko paskaidroja, ka Alabaram interese varētu būt ieguldīt arī citās jomās, piemēram, tā paša stadiona projekta ietvaros arī iepirkšanās centra vai viesnīcas būvē.
"Noteikti ir vairāki risinājumi, kā uzbūvēt modernu stadionu, un tā sadarbība varētu būt ļoti veiksmīga," teica Ļašenko.
Alabaram kā potenciālu izvietojumu stadiona celtniecībai izrādīja divas vietas Lucavsalā, vienu – Ziepniekkalnā, kā arī "Skonto" stadionu, ko varētu pārpirkt un pārbūvēt. "Skonto" stadionu varot iegādāties par 30 miljoniem eiro, bet nav gan teikts, ka šāds darījums ir iespējams.
Savukārt Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) Sporta departamenta direktors Vladimirs Šteinbergs sarunā ar Latvijas Radio atzina, ka nacionālais stadions ir vajadzīgs, bet jautājums ir, kur ņemt naudu. Tāpat ar LFF vēl jāvienojas, tieši kādu stadionu būvēt.
"Nevaram būvēt 30 000 [vietu] stadionu, ja tam nav seguma. Nevaram arī būvēt 3000 [vietu] stadionu, ja minimālās prasības ir 5000 sēdvietu," sacīja Šteinbergs. "Primāri ir jānonāk pie diskusijas, kuras, manuprāt, līdz šim nav bijis, lai visas puses apzinātos, kāds tas stadions [vajadzīgs], un ir izvērtējums vai analīze, kāds stadions valstij ir vajadzīgs."
LFF stadionā gribētu vismaz 15 000 sēdvietu, bet labprātāk redzētu arēnu ar 20 000 skatītāju vietām.
Investīcijas sportā Eiropā ir absolūti normāla lieta. Ja paskatāmies uz Anglijas futbolu, uz Franciju – teju jebkurā Eiropas valstī arābi savus līdzekļus ir investējuši. Nianse gan ir tāda, ka parasti viņi vispirms investē naudu kādā sporta klubā, un tikai pēc tam domā par infrastruktūru.
