Šo tēmu plašāk pētījis žurnālists Uldis Strautmanis. “Nezinu, vai 1,16 miljoni ir liela vai maza summa, par to lai spriež sabiedrība,” Latvijas Radio pauda žurnālists, norādot, ka naudas tēriņi tomēr bijuši liderīgi – projekts tapis, bet tas nav izmantots. Kā viņš norāda, lai stadionu tiešām sāktu būvēt, pietrūka vien tāds “sīkums” kā nauda.
Strautmaņa rīcībā ir informācija, ka Latvijas Futbola federācijai (LFF) pietrūkuši apmēram pieci miljoni eiro, lai stadions tiešām taptu. Proti, 8,5 miljonus projekta realizācijai bija iedevusi UEFA, par pārējo bija jāparūpējas Latvijas pusei, taču nepieciešamo summu nav izdevies atrast.
Strautmanis uzsvēta, ka 1,16 miljoni eiro nav liela summa, kas tērēta projektam, taču tā tiešām nav liela, ja stadions būtu tapis, taču tā nav. Viņaprāt, UEFA varētu pieņemt lēmumu šo naudu norakstīt no valstsvienību infrastruktūras uzlabošanas projektiem, vai arī atņems šādu naudas summu no savām nākamajām subsīdijām. Žurnālists uzskata, ka kopumā LFF budžets tik un tā krietni necietīs.
Viņaprāt, liela daļa no 1,16 miljoniem ir tērēta pamatoti, taču informācija no LFF puses ik pa brīdim tiek precizēta, kas rada bažas par godīgumu.
No LFF puses šo projektu menedžēja Vladimirs Žuks, un viņš atzina, ka projekts bijis jau gatavs decembrī – viss bijis gatavs celtniecības uzsākšanai. Taču, pietrūkstot apmēram pieciem līdz sešiem miljoniem eiro, jaunā LFF valde nav vēlējusies ņemt kredītu un projekts apstādināts.
Tātad projekts ir, stadiona nav, šobrīd arī līgums par zemes nomu ar Rīgas domi par zemes gabalu Kr. Barona ielā vairs nav spēkā.
Žuks sarunā uzsvēra, ka visi jautājumi, kas bija saistīti ar stadiona būvniecības projektu, tika risināti sadarbībā ar UEFA, kas gan turpina cerēt, ka Latvijā tiks uzbūvēts jauns stadions, kurā nacionālā izlase varēs aizvadīt savas spēles.
Uz jautājumu, vai tomēr šāds stadions varētu tapt, Žuks norādīja, ka diezin vai tas varētu izdoties bez privāta investora piesaistes.
