Pēc studijām ASV un spēlēšanas studentu sporta līgā (NCAA) Francis nonāca Nīderlandes čempionātā un paralēli nodarbojās ar 3x3 basketbolu. Pērn Latvijas izlases sastāvā viņš izcīnīja zelta medaļu Eiropas spēlēs, un 3x3 basketbolu arvien uzskata par prioritāti.
Reinis Ošenieks: Brīdī, kad "Rīgas zeļļi" ieskrējušies savā debijas sezonā, tu uz laiku pamet komandu un pievienojies 3x3. Cik grūti ir pieņemt šādu lēmumu?
Francis Lācis: Es domāju, tas vairāk bija... nevarētu teikt, ka grūti, bet tas viss jau it kā sākumā tika atrunāts. Protams, ir grūti pamest komandu, kas kaut kādā ziņā jau kļuvusi par tavu ģimeni šajā sezonā. Man tiešām ar čaļiem ir ļoti labas atmiņas, un sezona mums bija diezgan labi iesākusies. Taču šis ir sports un ir mazliet jāmāk salikt prioritātes, kas man jau bija noliktas nedaudz iepriekš. Ar izlasi 3x3 basketbolā man šim gadam mērķi ir nedaudz lielāki nekā ar "Zeļļiem", tāpēc tas nebija tik grūti, kā varētu likties.
Kad klasiskais basketbols kārtīgi bija ieskrējies, sekoja 3x3 turnīrs Francijā. Cik ātri tu pārslēdzies un kādas atziņas atvedi no Francijas? Zaudējums pusfinālā...
Mēs trenējāmies 3x3 jau kādas trīs nedēļas kopā. Šajā konkrētajā sagatavošanās posmā varbūt uz tiem rezultātiem nav jāskatās. Basketbolu varbūt nepilnu nedēļu bijām spēlējuši kopā, tādu īstu 3x3. Es domāju, ka rezultāti būs labāki, bet pirmajam turnīram ar šādu jaunu sastāvu, kādā nekad nebijām spēlējuši, rezultāts ir ļoti labs.
Jaunais sastāvs ir – vecie, jau zināmie Agnis Čavars, Nauris Miezis, nu jau tevi arī var saukt par zināmo, un Zigmārs Raimo – vēl viens "Zellis", kas bija kopā ar jums. Kāds ir tas paplašinātais sastāvs? Vai Edgars Krūmiņš joprojām trenējas?
Krūmiņš joprojām trenējas. Ir arī Artūrs Strēlnieks.
Kurš savieno joprojām...
Jā, līdzīgi kā Zigmārs šobrīd. Ir Mārcis Osis no Latvijas Universitātes. Šobrīd tas kandidātu loks, manuprāt, sanāk astoņi cilvēki, plus vēl Kārlis Lasmanis.
Protams, lielais mērķis ir Parīzes olimpiskās spēles. Ir trīs veidi, kā jūs varat tās sasniegt. Vai ir jau kāds konkrēts turnīrs, kam jūs gatavojaties? Vai gribat šaut uz pirmo lozi, kas būs aprīlī? To darbiņu arī mēģināsiet izdarīt, lai ātrāk vari tikt atpakaļ "Zeļļos"?
Noteikti.
Šobrīd mērķis ir pirmā olimpiskā kvalifikācija, tālāk mēs nemaz neskatāmies.
Mans personīgais mērķis šobrīd ir tikt sastāvā katrā no šiem kvalifikācijas posmiem, tāpēc es daru visu, ko varu, un trenējos.
Par tavu ienākšanu 3x3. Cik grūti bija ielauzties un sākumā pierādīt savu vārdu starp olimpiskajiem čempioniem? Vai bija tā, ka ir jāiziet kāds noteikts mēnešu skaits, lai tevi sāktu pieņemt kā savējo?
Varbūt ne mēnešu skaits, bet milzīgs paldies jāsaka trenerim Feldmanim, kas bija pirmais, kurš man noticēja un arī uzrunāja mani šim sporta veidam. Pēc tam jau vairāk bija viņa pārliecināšana pārējiem 3x3 komūnas dalībniekiem, lai pamainām to sastāvu, paņemam Franci uz Pasaules kausu, paskatāmies, kā ir. Es atceros, ka
pirmajā spēlē tā bija, kā bija. Bez manis laukumā noteikti bija labāk nekā ar mani.
Līdz tā turnīra beigām es ar katru spēli progresēju, un kopš tā laika man tas 3x3 āķis ir lūpā. Man ļoti patīk šis sporta veids.
"Zeļļos" 20 spēlēs tev vidēji 28 minūtes. Lielākais spēles laiks 36 minūtes pret Liepāju, kas bija rezultatīvākais mačs. Kas ir grūtāk – nospēlēt 36 minūtes vai viena diena turnīrā, kad tev intensīvi īsākā laikā ir daudz lielāks temps 3x3 basketbolā?
Ja jāskatās vienas spēles griezumā, 3x3 ir grūtāk. Tā spēle ir daudz ātrāka, intensīvāka. 5 pret 5 ir ar pauzēm un citreiz ar tiem garajiem puslaika pārtraukumiem. Tur dabū vairāk atvilkt elpu. Laikam jau jāsaka, ka konkrētas spēles izteiksmē grūtāk ir 3x3, bet dienas beigās, vai nu tu esi nospēlējis veselu 5 pret 5 spēli, vai divas trīs spēles 3x3, tāpat jūties vienādi saguris un, aizejot mājās, neko vairs negribas darīt.
Vai ir kāda nianse, pie kā tev pašam ir jāpiestrādā, jāpārslēdzas? 3x3 basketbolā nav paužu, tur uzreiz gūst punktus un tev uzreiz ir normālā ātrumā jāpieslēdzas aizsardzībai.
Es domāju, ka tas bija viens no lielākajiem plusiem mums ar Zigmāru, ka mēs vasarā bijām spēlējuši 3x3.
Sākot jauno sezonu, mēs bijām ar atrāvienu labākā fiziskajā formā nekā citi. Tas arī bija viens no faktoriem, kāpēc pirmajās spēlēs mēs varējām ar enerģiju vairāk uzvarēt spēles.
Kamēr citas komandas vēl tikai ieskrienas spēļu ritmā, mēs jau bijām tajā ritmā. Droši vien tā fiziskā sagatavotība, kardio ir tas, kas ir svarīgāks 3x3 basketbolā.
Salīdzinājumam, Amerikā spēlējot, tur agresīvā spēle varētu būt kādā ziņā līdzīga 3x3? Ja runājam par klasisko koledžu basketbolu.
Es teiktu, ka 3x3 sacensībās tiesneši bieži ļauj spēlēt agresīvāk. Nesvilps hand-checking un tādas lietas. Amerikā ļoti svilpj šādus sodus. Tā spēle bija fiziska, bet es nezinu, vai tas ir tik ļoti salīdzināms ar 3x3 basketbolu.
Tu it kā esi prom no "Zeļļiem", bet tajā pašā laikā, es tā saprotu, ka joprojām esi piesaistīts komandai. Par to, ko tu esi izmācījies pa profesionālo līniju – montāžu, video – vai tu kaut kādā veidā arī tajā joprojām piedalies?
Jā, es jau visu sezonu esmu sastrādājies ar kluba mārketinga komandu. Ne tikai video, bet visādi maketi un citas lietas, ko es taisu. Lai nebūtu tā, ka es aizeju prom un viņiem mainās viss brendings. Kaut kādās lietās joprojām viņiem izpalīdzu. Tādā veidā es veidoju arī savu karjeras CV, lai man būtu kaut kas arī pēc sporta.
Vai bija arī kaut kādas reklāmas klipu idejas? Kā mārketingā pārdot "Zeļļus", arī tādā veidā piesaistīt?
Es gribētu teikt, ka man tur ir mazāk no video puses, vairāk tieši bija maketi šajā konkrētajā posmā.
Es saprotu, ka "Zeļļos" ir vairāki spēlētāji, kas paralēli iesaistās citur. Viens ir pamata darbs spēlēt basketbolu, otrs ir kaut kādā veidā piedalīties. Uģis ar kafijām. Vai vēl ir kādi amati, kas tiek apvienoti?
Vismaz šobrīd tā uzreiz nevarēšu pateikt, bet es domāju, ka
Latvijas basketbolā tas nav retums, ka spēlētāji mēģina atrast vairākus veidus, kā strādāt. Viņi jau saprot, ka tas nav NBA, te tu nepelni miljonus.
Kaut kā tā ģimene ir jāpabaro, tāpēc visi meklē vairākas iespējas, kā strādāt.
"Rīgas zeļļiem" tu biji pats pirmais spēlētājs, ar kuru noslēdza līgumu. Cik grūti vai viegli tev nāca šis lēmums, gan domājot un apsverot, ko darīt tālāk? Vai pievēsties tikai 3x3? ? Viens ir stāstīt visu ko, kā būs, kad tu vēl nezini, ka jūs šobrīd būsiet 6. vietā līgā.
Pirms sezonas pilnīgi noteikti man bija domas, ka vispār metu malā 5 pret 5 basketbolu un pāreju pilnībā uz 3x3. Tad rodas jauns klubs, viņi mani jau iepriekš bija uzrunājuši kaut kad. Tā vārds pa vārdam, es saku, ka man prioritāte ir 3x3, un viņi panāk pretī, saka: "Jā, mēs to atrunājam, ieliekam līgumā, bet mēs gribētu, lai mēs tevi parakstām kā pirmo." Kaut kādā ziņā tas bija risks no manas puses. Es viņiem noticēju un parakstīju, bet līdz ar to, kā redzam, bija arī neliels risks no viņu puses, jo viņiem mani pussezonā jāpalaiž uz citu sporta veidu. Kopumā es gribētu teikt, ka
vispār nenožēloju lēmumu parakstīt ar "Zeļļiem". Ļoti laba komanda.
Ceru, ka nākotnē viss viņiem ies uz augšu.
Debijas sezonā šobrīd sestie, 16 uzvaras Latvijas–Igaunijas basketbola līgā. Uzvarējāt "VEF", sagādājāt viņiem rīta agro sapulcīti. Latvijas kausa fināls arī savā pirmajā sezonā sasniegts. Tas ir uz tādu entuziasmu, enerģiju balstīts? Kas, tavuprāt, ir šī veiksmes formula?
Es domāju, ka tā ir vienkārši nepadošanās. Komanda ir jauna, un visi vēl grib sevi pierādīt, ka tas nav kaut kāds viena gada projekts. Par mums kā spēlētājiem tiešām ļoti labi rūpējas. Viss ir tā, kā tam ir jānotiek. Tāpēc es domāju, ka rezultāti ir tikai likumsakarība treniņu darbam un visai komandas darbībai līdz šim.
Sestdien Jelgavā fināls pret "VEF" Rīga. Kādas iespējas? Zigmārs spēlēs, tu…
Nē, es diemžēl būšu atpakaļ Francijā uz vēl vienu 3x3 turnīru tajā pašā vietā šoreiz. Tāpēc, ka Zigmārs būs finālā, tad spēlēsim citā sastāvā.
Kā tev liekas, ja šonedēļ divas spēles pret "VEF Rīga", tā ir priekšrocība vairāk "VEF" vai jums?
Godīgi sakot, es nezinu.
Tas ir ļoti interesanti, ka ir sakritis, ka tieši regulārās sezonas spēle un kausa fināls ir vienā nedēļā.
Tur ir jāskatās komandas vadībai, kas kurai komandai būs uzlikts kā prioritāte. Vai izlikt visus spēkus pirmajā spēlē, vai varbūt pirmajā nedaudz pataupīties un iet uz visu banku otrajā.
Aleksandra Samoilova debiju redzēji? Nesanāca uzspēlēt kopā...
Nesanāca uzspēlēt, treniņā gan paspēju būt ar viņu. Tikko Francijā arī skatījāmies spēles beigas, kad viņš iemeta, emocijas tiešām bija ļoti foršas. Es domāju, ka cilvēkiem ir jāsaprot, ka sports kaut kādā ziņā ir vienkārši izklaide. To nevajag uztvert tik būtiski. Esmu palasījis komentārus: "Ārprāts, kā var šitā?!" Nē, cilvēki izbauda, ka Aleksandrs Samoilovs, Latvijas volejbola leģenda, atnāk un vēl iemet divus punktus ar sodu, un visiem ir pozitīvas emocijas. Man, no mārketinga puses skatoties, tas liekas ļoti labs veids, kā piesaistīt vēl skatītājus.
Bet ja skaties no sportiskā? Ja tu būtu pretinieka komandas pusē, kā tu vērtētu, ka tur pēkšņi ienāk cita sporta veida pārstāvis, šova dēļ nospēlē. Vai nebūtu tā: "Ko jūs darāt? Mēs te spēlējam profesionālu basketbolu." No otras puses, mēs to skatāmies kā izklaidi, un, lai pārdotu spēli, tas, protams, ir labākais, ko var izdarīt.
Es domāju, ka pēdējā minūte un mīnus 13 [rezultātā]… Nezinu, es laikam uz to neskatos tik dziļi kā citi. Ja tie būtu izlašu mači vai kaut kas tāds, bet klubu basketbolā... Es neuzskatu, ka tas ir kaut kas tik ļoti nerespektējošs.
Tīri no mārketinga viedokļa tu skaties, vai "Zeļļu" stāsts izceļas? Vai tu arī to redzi tā īpaši uz citu fona?
Domāju, ka jā. Sāksim kaut vai ar krāsu. Ne daudzi klubi spēlē šādā krāsā. Arī visas tās ārpus laukuma aktivitātes, cik man zināms, citas komandas nav tik ļoti gājušas uz to mārketingu. Varbūt ir, bet es par to nezinu.
Vēl atgriežamies pie Parīzes spēlēm – ir trīs iespējas nopelnīt ceļazīmi. Mēs jau zinām Mieža nostāju, laikam pievienojās pēc tam Lasmanis un Čavars. Cik daudz jūs runājat par to, ka, ja mēs kvalificējamies, – tad viņš nemaina savu lēmumu, maina savu lēmumu? Vai arī tas šobrīd ir – kā pateica, tā ir. Spēlēsim un brauksim labākajā sastāvā, kāds būs pieejams?
Es domāju, ka mēs noteikti šobrīd gaidām. Cik es zinu, ukraiņi nav pateikuši, ka viņi nebrauks. Man liekas, tas ir muļķīgi, ka mēs ļaujam tāpēc, ka pāris krieviem ir atļauts braukt uz spēlēm…
Citos sporta veidos....
Jā, citos sporta veidos, un mēs tāpēc nebrauktu.
Manuprāt, mēs sevi nostādām tādā kā zaudētāja pozīcijā, ka atkal krievi ir uzvarējuši. Tāpēc mums tieši ir jāparāda un jābrauc uz spēlēm kopā ar ukraiņiem, un jāparāda, ka mēs esam labāki par viņiem [krieviem].
Tas nozīmē, ka cenšaties pierunāt Miezi un pārējos mainīt lēmumu?
Necenšamies pierunāt. Bet es domāju, ka viņi paši saprot, ka tas ir kaut kas lielāks par Latvijas nelielo boikotu. Tam ir jābūt kaut kam lielākam, globālākam. Es domāju, ka gan jau spēlēs.
Franci, paldies! Novēlu tev pēc iespējas ātrāk atgriezties "Zeļļu" sastāvā. Ja ātrāk atgriezīsies, tas nozīmēs, ka tev ceļazīme uz Parīzi būs kabatā.
Tieši tā. Paldies.
