Latvijai 3x3 basketbolā gads bija neierasts, jo paplašinājās spēlētāju loks, kas pārstāvēja izlases krāsas Pasaules un Eiropas kausā. Viens no iemesliem bija olimpisko čempionu došanās peļņā Pasaules tūrē, kur komandas veido pēc profesionālu klubu principa. Miezis un Kārlis Lasmanis pārstāvēja Pekinas komandu. Miezis arī bija vienīgais latvietis, kurš piedalījās Pasaules tūres finālposmā Saūda Arābijā, bet sezonas pirmajā pusē Latvijas izlasē viņš izcīnīja bronzu Pasaules kausā.
Dāvids Ernštreits: Prieks tevi redzēt baltā ziemā, baltā džemperī. Saprotu, ka tev ne pārāk tās attiecības...
Nauris Miezis: Jā, ir divas lietas, kas man nepatīk. Viena ir zaudēt, otra – man šausmīgi riebjas ziema.
Atceros tavu ierakstu "Instagramā". Liekas, tas bija, atgriežoties Latvijā, ne pārāk glaimojošs. Ne tā, ka "mājas, es jūs mīlu", bet par to sniegu. Uzreiz devies arī egli medīt uz mežu...
Man bija sakrājušies mājasdarbi, kas bija jāizpilda. Protams, ir milzīgs prieks atgriezties mājās. Pēc tādas smagas sezonas ir fantastiskas sajūtas būt mājās, bet ziema nav mana sirdslieta.
Gari lidojumi, daudz laika Āzijā, šajā sezonā komanda bāzēta Ķīnā – ko tavs ķermenis par to saka? Vai tu to jūti arī fizioloģiski?
Protams. Ķermenis nav mašīna, kam ir pilnīgi vienalga, kādi ir pārlidojumi. Tie liek sevi manīt. To jūt jau pēc pirmā pārlidojuma, pēc laika maiņām, laika joslām. Nav viegli pāriet, bet sports ir nežēlīgs.
Jā, un arī skaists – tas jāpiemin vienmēr. Šī sezona Pekinas komandas sastāvā, tagad Pasaules tūres noslēguma posmā Saūda Arābijā 9. vieta. Netikāt ārā no grupas, bet bijāt labākie no tiem, kas netika. Sezonas vērtējums?
Vienmēr gribas cīnīties par čempionu titulu. Šoreiz mums bija spēcīga grupa tieši par superfinālu. Bija iespēja aizķerties, mazliet pietrūka varbūt pieredzes. Es domāju, ja būtu Kārlis [Lasmanis] vesels, būtu lielas iespējas cīnīties par augstām vietām.
Kopumā par sezonu – es domāju, ka ar tādu mērķi, ar kādu mūs tur uzaicināja pievienoties visai Ķīnas 3x3 basketbola ģimenei, mēs devām savu pieredzi, savu artavu.
Domāju, ka viņi to noteikti ņēma par labu un ir ļoti priecīgi par mūsu pienesumu. No manas puses, protams, gribējās labākus rezultātus.
Pienesumu Ķīnas basketbolam jūs esat devuši ļoti labu, jo viņi ir, ja nemaldos, 3. vietā vīru rangā. Latvija ir 13. vietā. Vai jūs arī līdz ar to krājāt punktus Nāciju rangā?
Mēs krājām Latvijai, tāpēc mums bija komandā divi ķīnieši. Mēs ar Kārli vācām punktus Latvijai, viņi tikmēr vāca punktus Ķīnai. Katrs vāc punktus individuāli. Viņi ir Ķīnas pilsoņi, mēs – Latvijas. Jo augstāku vietu iegūsti kādā konkrētā turnīrā, jo vairāk punktu dabū, tāpēc bija svarīgi labi spēlēt. Bija svarīgi piesaistīt labus spēlētājus, kas varētu augstākas vietas iegūt, jo līdz ar to iegūst vairāk punktu.
Tavi lielie izaicinājumi, mazās uzvaras šajā leģionāra maizē? Tā tomēr ir pilnīgi jauna pieredze dzīvē...
Jā, man ir jau 32 gadi. Šī bija pirmā reize leģionāra lomā. Tas ir kaut kas jauns, kaut kas interesants. Teikšu godīgi, grūta sezona, bet – jā, es to vērtēju ar lielu plusa zīmi.
Kas bija grūtākais? Mentalitāte, līdera loma?
Nē, ar līdera lomu, domāju, man nav problēmu, bet tā iedzīvošanās tur… Būdams tur, es vairāk biju kā mentors. Parasti ir tā, ka es klausu treneri, bet pēc tā plāna es šoreiz biju mentors. Man vajadzēja mācīt, stāstīt, dalīties ar pieredzi. Katrā ziņā tas bija interesanti.
Vai tas turpināsies?
Līgums ir beidzies, nav nākuši ar jaunu līgumu, bet grūti teikt. Skatīšos – sezona tikko beigusies. Es domāju, ka
visiem sportistiem tagad būs maza atpūta, pēc tam sāks runāt par nākamajiem plāniem. Es, protams, labprāt atgrieztos vecajā "Rīgas" sastāvā, bet – kas zina, redzēs.
Vecais "Rīgas" sastāvs bija ar Krūmiņu un Čavaru. Tad bija serbs un arī ķīnietis. "Rīgas" komanda bija raiba. Vai atmaksājās šī stratēģija?
Nezinu, grūti teikt. Viņi arī varbūt labi nestartēja. Domāju, tas jājautā Čavaram un Krūmiņam, kā viņiem liekas, bet, cik es esmu runājis, viņi nav īpaši apmierināti ar sezonu, tāpēc ka nesanāca labi startēt. Grūti, kad nomainās puse sastāva. Mēs ar Kārli aizgājām prom, un viņiem bija jāmeklē divi mūsu tipa spēlētāji. Domāju, ka šajā sezonā viņi tādus neatrada, tāpēc gāja grūti.
Viņi palika vienu soli aiz finālturnīra...
Jā, viņi bija ļoti, ļoti tuvu.
Vai redzēsim jūs kopā nākamsezon – atkal veco četrinieku?
Izlases mačos noteikti, es ceru. Es nezinu, tas, protams, ir jājautā trenerim [Raimondam] Feldmanim, kurš izvēlēsies sastāvu, bet es tiešām ilgojos uzspēlēt ar vecajiem čomiem, veco "Rīgu", bet kas zina, kāds būs sastāvs nākamgad. Grūti teikt.
Daudz ko jūsu stāstā veidoja tā savstarpējā ķīmija, ejot arī uz Tokijas zeltu. Jūs tagad sezonu pirms Parīzes esat nospēlējuši šķirti. Tas nebija riskants solis? Par to mēs droši vien runāsim pēc gada – bija vai nebija...
Es nezinu, vai tas bija riskanti. Tāds ir komandu sports – spēlētāji iet, brauc citur spēlēt. Man grūti teikt, vai tas ir kaut kāds risks.
Kāds ir tavs vērtējums par Latvijas 3x3 basketbola attīstību? Eiropas spēlēs vinnēja komanda, Francis Lācis sezonas sākumā parādījās arī jūsu sastāvā. Cilvēku kļūst vairāk, ir konkurētspējīgāks loks? Vai tomēr statuss sacensību uzvarētājam nav tik augsts?
Negribētu teikt, ka esam baigi paplašinājušies un spēlētāji tagad nodarbojas ar 3x3 Latvijā. Protams, joprojām primārais ir tiem spēlētājiem, ka viņi spēlē 5 pret 5. Paralēli var izvēlēties pievienoties 3x3 kādam konkrētam turnīram.
Šī gada rezultāti liecina, ka mēs strādājam pareizā virzienā.
Ir jauni spēlētāji, jauna enerģija nāk iekšā – tas pats Lācis, Zigmārs Raimo, [Kristaps] Gludītis labi ienāca tagad ar [Kārli] Apsīti kopā. Viņi tiešām labi startē. Vēl Eiropas spēlēs Mārcis Osis nāca palīgā kā jaunais. U-17, U-23 labi startēja. Domāju, ka strādājam pareizajā virzienā.
Skatoties uz 3x3 basketbolu, liekas, ka tagad tā raķete ir kārtīgi palaista. Tev droši vien nav ne jausmas, cik vispār valstis ir 3x3 pasaules rangā?
Nē, tiešām nav.
175. Droši vien lielāko daļu no viņiem tu neesi redzējis nevienā turnīrā. Sistēma, kur kaut kādus punktiņus pelna, ir visā pasaulē. Uzrāviens ir baigais. Arī turnīri, kuros jūs nemaz visos nespēlējat, ir ļoti daudz.
Jā, protams.
Vai ir jūtams tas bums?
Jā. Pirmkārt bums ir jūtams jau tieši pēc Tokijas olimpiskajām spēlēm, tas kļuva par olimpisko sporta veidu. Visas valstis grib būt daļa no tā, visi ir ieslēguši piekto ātrumu un mēģina kaut kādā veidā iet soli uz priekšu un augt tajā jomā.
Te viena valsts uz dienvidiem no mums arī ir ieslēgusi kārtīgu ātrumu – Lietuva ir 4. vietā nāciju rangā...
Leišiem bija šogad četras labas komandas, kas startēja Pasaules tūres "Challenger" turnīros. Tas noteikti dod lielu artavu tajā ranga virsotnē, kur viņi atrodas. Leiši zina, kā strādāt, un arī strādā pareizā virzienā.
Viņi ir faktiski palikuši tikai soli no automātiskās kvalifikācijas olimpiskajām spēlēm?
Jā, ķīnieši viņus apdzina. Varbūt jāsaka maziņš paldies mums, ka palīdzējām viņiem. Leiši noteikti cīnīsies kvalifikācijas turnīros. Es domāju, ka viņiem arī ir labas iespējas.
Tu saki liels bums, bet vietu skaits olimpiskajās spēlēs jau nav pieaudzis. Tās pašas astoņas komandas ir vīriem un arī dāmām...
Tas ir sāpīgi. Es ticēju un cerēju, ka varbūt palielināsies skaits uz 12, bet viņi atstāja tādu pašu sistēmu. Žēl, bet sports ir nežēlīgs.
Jā, trīs kvalifikācijas turnīri būs. Vienā turnīrā tiks izspēlētas trīs ceļazīmes, divos turnīros pa vienai. Tā ir tā durvju šķirba, pa kuru vēlas iespraukties ļoti daudzas komandas. Vai zini, kur notiks 3x3 basketbola turnīrs Parīzē?
Nē. Pirmkārt, tur vēl ir jātiek un pēc tam jājautā vadībai.
Konkordijas laukumā. Viens no lielākajiem Parīzes laukumiem Elizejas lauku pašā galā.
Būs iespaidīgi.
Tiešām olimpiskajās būvēs un lokācijās skati būs brīnišķīgi. Ir vērts pacīnīties. Vai daudz darba jāizdara, lai uz turieni tiktu?
Smags darbs būs jāizdara noteikti. Mums ir trīs iespējas, trīs šāvieni. Centīsimies neatlikt uz pēdējo brīdi, protams. Centīsimies izcīnīt ar pirmo mēģinājumu, bet darbiņš ir jāpadara vēl līdz tam.
Nauri, Starptautiskās Olimpiskās komitejas lēmums par Krievijas un Baltkrievijas atlētu iespējamo piedalīšanos neitrālā statusā. Tava reakcija?
Mana nostāja ir simtprocentīgi, ka es to neatbalstu. Ja tā tiks lemts un tas būs simtprocentīgs lēmums, tad es noteikti būšu tas atlēts, kurš nepiedalīsies olimpiskajās spēlēs. Tā ir mana nostāja.
Basketbolā vai vispār jebkurā sporta veidā?
Es tieši par to braucienu uz olimpiādi. Pilnīgi vienalga, kurš sporta veids, neitrāla valsts, neitrāls sportists… Man pirmkārt baigi nepatīk, ka tādās politiskās lietās iesaista atlētus, bet šoreiz mums ir kaut kas jāsaka. Mēs varam kaut kā palīdzēt. Tas ir mans viedoklis, bet es domāju, ka
SOK lēmums nav pareizs un kaut kādā veidā mēs kā atlēti varam kaut ko darīt tajā lietā.
Man arī patika Artūra Irbes intervija, kurā viņš teica, ka diez vai visa pasaule gribēs redzēt olimpiādi, kurā nepiedalās labākie atlēti. Tā ka mēs varam to varbūt kaut kādā veidā ietekmēt ar savu viedokli, savu teikšanu un nostāju.
Paldies par skaidru atbildi, Nauri. Priecīgus Ziemassvētkus! Nedaudz atvilkt elpu tajā skaistajā, baltajā ziemā.
Paldies! Priecīgus Ziemassvētkus visiem!
