Naudas balvas sportā - kā samērot bumbierus ar burkāniem

Spilgtais Aļonas Ostapenko panākums - uzvara Francijas atklātajā tenisa čempionātā - atjaunojis ik pa laikam virmojušās diskusijas par principiem, kas nosaka naudas balvu piešķiršanu izcilus sasniegumus guvušajiem sportistiem. Panākumu ir daudz, un tie gūti dažādos sporta veidos atšķirīga mēroga sacensībās ar lielāku vai mazāku publicitāti, tādēļ salīdzināt tos ir nepateicīgs un varbūt pat neizpildāms uzdevums. Sagaidāms, ka pašreizējā prēmēšanas kārtība tiks mainīta, lai izņēmumi un atkāpes no noteikumiem nekļūtu par sistēmas pamatu. 

Pašreizējie Ministru kabineta noteikumi paredz, ka naudas balvu piešķiršanā ir no svara noteiktu sacensību līmenis un iegūtā vieta, kā arī sporta veida olimpiskais vai neolimpiskais statuss. Noteikumi neparedz ņemt vērā tādus kritērijus kā rezonansi pašu mājās vai pasaulē, līdzjutēju interesi par attiecīgo sporta veidu, kā arī panākuma gūšanā ieguldītos līdzekļus. 

Sagaidāms, ka tiks izstrādāta jauna prēmēšanas sistēma ar augstākiem kritērijiem, taču diez vai tā stāsies spēkā agrāk nekā nākamajā gadā. Droši vien būtu noderīgi tajā paredzēt, lai naudas prēmija nekļūtu par vienīgo valdības pateicības un atzinības iespēju.

Jautājumu par augstu sasniegumu kritērijiem saasināja Ostapenko triumfs, kas reti kur pasaulē palika ārpus mediju pirmajām slejām. Noteikumi pašlaik paredz iespēju apbalvot par augstu vietu kādā plašākai sabiedrībai maz zināmā sporta veidā, ja vien panākums gūts sacensībās ar pasaules vai Eiropas čempionāta statusu. Tajā pašā laikā pasaules mēroga "Grand Slam" turnīri tenisā nav vienīgās sacensības ar globālu atpazīstamību, kas neatbilst Ministru kabineta noteikumu prasībām. 

Pirms dažiem gadiem ierēdņi varēja aizbildināties, ka Latvijas sportisti līdz tituliem lielajos tenisa turnīros un līdzīga mēroga citās sacensībās tāpat nav aizsniegušies. Nu Ostapenko parūpējās, lai būtu jārēķinās ar visiem. 

Teniss ir viens no sporta veidiem, kur uzvaras lielākajos turnīros nodrošina ar Latvijas sporta prēmiju budžetu grūti samērojamas summas. Tieši tādēļ valsts prēmēšanas noteikumu izstrādātājiem būtu jāspēj paragrāfu rāmjos iekļaut arī radošo garu, lai atrastu sirsnīgāko un atmiņās paliekošāko veidu, kā pateikt paldies. Savukārt nopietnu finanšu atbalstu piešķirt attiecīgā sporta veida federācijai, lai vairotu izredzes vēl kādam talantam nežēlīgajā konkurencē izcīnīt vietu zem saules.

Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) Sporta departamenta direktors Edgars Severs pērnā gada beigās sacīja, ka valstij iespēju robežās jāatbalsta sportošana, taču uzsvēra, ka ir jautājums, vai hobija sporta veidos gūtie panākumi būtu pelnījuši tikpat lielu atzinību, kā pasaules mēroga sporta notikumos. Tajā pašā laikā viņš uzsvēra, ka visi sporta veidi Latvijā ir vienlīdz cienīgi pastāvēt, ja vien ir, kas tajos iesaistās.

Naudas balvu piešķiršanai sportā ir sena un līkločota vēsture. Latvijas Olimpiskās komitejas goda prezidents Vilnis Baltiņš jau naudas balvu iedibināšanas pirmsākumos izvēlēto sistēmu nosauca par smagu kļūdu, kas neveicinās sporta attīstību. Naudas balvas faktiski kļuva par vienu no sportistu finansēšanas elementiem, kas palīdz daudziem atlētiem turpināt treniņus un gatavoties cita finansējuma trūkuma apstākļos.

Balvas
Sports
Jaunākie
Interesanti